Mūsu senču nodzīvotās dzīves slēpjas vēstures liecībās, tās jāmāk atrast un izlasīt. Gluži kā grāmata, kuras pieturas punkti meklējami  baznīcu grāmatu ierakstos, dvēseļu revīzijās, arhīva dokumentos, vecajā periodikā, senās fotogrāfijās vai ierakstos ģimenes bībelēs. Šo grāmatu esmu mēģinājusi lasīt vairāku gadu garumā. Pētot savus radurakstus, rodas neskaidrības un jautājumi par vēsturi – par senču dzīvesvietām muižās un kungiem, kas tajās valdījuši, par dzīvesveidu un sociālo stāvokli, par valsts politisko iekārtu, par visu to , kas ietekmējis manu senču likteni. Pavisam nemanot tas rada vēlmi sīkāk izzināt sava novada vēsturi un ievērojamu  dzimtu radurakstu līkločus. Caur savu pagastu un dzimtu arī sausie vēstures fakti kļūst saistoši un to atrašana sagādā prieku. Daudz atbilžu rodamas vecajā periodikā, bet precizējot sev neskaidros faktus, pārējais materiāls paliek „aiz kadra”.  Šos novada stāstus sāku, lai dalītos ar iegūto informāciju. Šajos stāstos gaduskaitļi aptver pat 300 gadus vecus notikumus. Īpaši interesanti ir vecie rokraksti baznīcu grāmatās un dvēseļu revīzijās. Ja zini, ka tie ir vairāk nekā 200 gadu veci, liekas, esi ielūkojies aizmirstā pasaulē.

Manas saknes no mātes puses ir Vidzemē – Zādzenē, Madlienā, tādēļ interese tieši par šiem apvidiem. Man likās svarīgi pievērst uzmanību 18., 19. gadsimtam, notikumiem pirms 150-200 gadiem, jaunākus laikus atstājot nākošajām paaudzēm. Esmu šeit apkopojusi tikai i-netā pieejamas lietas, kas man piesaistījušas uzmanību un radījušas interesi saistībā ar dzimtas koka izpēti vai vienkārši likušās saistošas palasīšanai. Fakti ilustrēti  ar  dokumentu un veco avīžu izvilkumu  kopijām. Senajiem tekstiem, to literārajam stilam vēstures smarža.

19. gadsimtā Vidzeme bija Krievijas guberņa. Latviešu apdzīvoto zemi Krievijai pievienoja 3 paņēmienos Pētera I un Katrīnas II laikā: zviedru Vidzemi 1721. g., poļu Vidzemi jeb Inflantiju(Latgali) 1772. g., Kurzemes un Zemgales hercogisti 1795. g. Tā visi Latvijas novadi bija nonākuši Krievijas ķeizara varā. Vidzemes kultūrvēsturiskais novads sākumā zem dažādiem nosaukumiem – Rīgas guberņa, Rīgas vietniecība, līdz 1796. g. izveidota Vidzemes guberņa (Vidzemes novads un Igaunijas dienvidi). Tā pastāvēja no 1796. – 1918.g. un tajā bija 9 apriņķi: Rīgas, Cēsu, Valmieras, Valkas, Pērnavas, Vīlandes, Veru, Tērbatas un Sāmsalas. Krievijā šai laikā pastāvēja dzimtbūšana – muižnieks savus dzimtcilvēkus varēja sodīt, pirkt, dāvināt, nodot zaldātos(rekrūšos). Baltijas guberņas bija cariskās Krievijas attīstītākās daļas, taču tālas no Vakareiropas līmeņa. 18.gs. Vidzeme bija pārcietusi Ziemeļu karu un Lielo mēri, 19. gs. sekoja Napoleona karagājiens un citas nedienas – slimības(holera), neražas un bada gadi. 19. gadsimta pirmajā pusē Vidzeme it kā bija „valsts valstī” jo to noteica guberņas administratīvais iedalījums: impērija – guberņa – draudzes novads –  muiža/pagasts.

„Vidzeme ir muižniekiem paradīze, tirgoņiem-zelta zeme, zemniekiem-pekle” tā krievu publicists J. Samarins, kas valdības komisijas sastāvā 19. gs. vidū šeit pētījis zemnieku stāvokli.  Vidzemes guberņai bija jāuztur liela krievu armija, samērā daudz valsts ierēdņu, bet klimatiskie un augsnes apstākļi bija sliktāki nekā Kurzemē.

Madlienas draudzes novadā bija desmit muižas, kuru īpašnieki laika gaitā mainījušies, un tajās tāpat kā visā guberņā valdīja dzimtbūšana. Vidzemē tā gan tiek atcelta 1819. g., bet zemnieku brīvība vēl samērā neliela.  Tālāk sekoja klaušu laiki. 19. gs otrajā pusē sākas māju iepirkšana par dzimtu un tas bija gruntniecības sākums. Viens otrs devās labākas dzīves meklējumos uz pilsētu, vēl citi padzirdēja,  ka Krievijas tālākos novados vai Vitebskas guberņā lēti iegādājama zeme. No muižas, kas agrāk bija administratīvais centrs, to gājēji devās pasaulē. Muižas pastāvēja līdz 1920. g. agrārajai reformai, kad tās tika likvidētas, bijušajiem īpašniekiem reizumis atstājot īpašumā muižu centrus. Vietvārdu nosaukumos muižas vārds tika izskausts ar 1936. g. likumu par lauku nekustamo īpašumu pārdēvēšanu.

Un tā – Latvijas pašā viducī atrodas Madliena(1938. gadā Madlienas novada Plāteres pilskalns tika atzīta par Latvijas ģeogrāfisko centru. Tas bija tad, kad Latvijai vēl piederēja Abrene).

E. Turss.

Madlienas draudzes novads (1791. g. karte) Madlienas baznīca(Sisselgal, Maddaleene) un mācītājmuiža apzīmētas ar krustiņiem.

Rīgas arhibīskapijas Madlienas draudzes novadā(Kirchspiel Sissegal)18., 19.gs. bija  sekojošas privātmuižas:

Aderkašu muiža-Fistehlen,

Jaunķeipenes muiža-Kaipen (ar Alt-Kaipen)

Lakstene-Hohenheide   (1782.g. Silamuiža=hoflage Alt-Hohenheide, Lakstene=Neu-Hohenheide)

Lauberes muiža-Laubern,

Lielāmuiža-Essen/Essenhof,

Meņģeles muiža- Altenwoga,

Plāteres muiža-Weisensee,

Zādzenes muiža-Saadsen,

Taurupes muiža-Taurup,

Vērenes muiža-Fehren un

Madlienas mācītājmuiža-Sissegal Pastorat

Draudzes novads, ko apkalpojis mācītājs, bijis liels, tas aptvēris desmit muižas, bet pastorāts jeb mācītājmuiža ļoti trūcīga.

Topographische Nachrichten von Lief- and Ehstland 1782 A.W.Hupel  

Vecās muižas un to īpašnieki.

Bez šīm muižām, Madlienas draudzes metrikās sastopami arī ieraksti no kaimiņu draudžu muižām-Ozolmuižas (Absenau), Suntažiem (Sunzel), Ogresmuižas (Ogershof), Bebriem (Bewershof)u.c.

Muiža bija saimnieciskais un administratīvais centrs, dzimtbūšanas laikā tajā pagāja viss cilvēka mūžs. Viens no draudzes garīdznieka pienākumiem bija reģistrēt visus cilvēka svarīgos dzīves datus baznīcu grāmatās. Mūsdienās tie kļuvuši plaši pieejami un redzami vietnē www.lvva-raduraksti.lv. Ņemot palīgā turpat pieejamās dvēseļu revīzijas, var izsekot dzimtas gājumam šai vai citā apvidū.

Novada nosaukums Sissegal/Sisselgal, iespējams, saglabājies no lībiešu valodas, cēlies no Sises upes(Mazās Juglas pietekas)nosaukuma, lietots vairāk vācu valodā kā Madlienas vecais nosaukums. Daugavas līvu apdzīvotā vieta(vācu:Sissegal) sākusi veidoties jau 13.gs., kad šeit tika uzcelta viena no pirmajām baznīcām Latvijā. Ar šī nosaukuma – Sissegal izcelsmi saistītas vairākas teikas. Baltijas Vēstnesī 1895. g. publicētas divas.

Baltijas Vēstnesis 23.03. 1895.g. Skat.tekstu zemāk-

 …Visa apkārtne tad ari tiek dažādi saukta: gan Madliena, gan Palata, gan ari Sissegals. Kaut nu pēdējais nosaukums tikai vāciski tiek lietots, tomēr par viņa celšanos teika divejādi stāsta, tas liecina, ka tas īsti latvisks. Tiek stāstīts šādi: Senāk Vidzemē esot uzklīdis daudz siseņu, bet Madlienā atnākot, tie nobeigušies, tā ka to vietu nosaukuši par „ Siseņu galu” – Sissegals. Otra teika skan šādi:  Agrāki kāds bruņinieks vārdā „Sisse” Madlienā kaujā galu dabujis un vietu, kur tas noticis, nosaukuši par „Sissegalu”…

Dažādi nostāsti apvij Madlienas senatni. Viens no tiem vēsta, ka ap 1226. gadu bīskaps Alberts tagadējo Madlienas novadu ap Sises upi atdevis Johanam Ungur-Šternbergam, kas apprecējis Turaidas lībiešu virsaiša Kaupo otro meitu. Ap 1250. gadu Rīgas arhibīskaps atļāvis Johanam Unguram-Šternbergam celt uz sievas mirušās māsas Magdalenas kapa baznīcu. No Magdalenas vārda vietējie iedzīvotāji iesaukuši jauncelto dievnamu par Madlienas baznīcu. Vietā, kur tagad atrodas mūra baznīca, senatnē bijusi maza koka baznīciņa, apkārt tai pastorāta ēkas. Tā bija Madlienas-Meņģeles draudze, jo mācītājs apkalpoja arī šo apvidu.  Meņģeles draudze kļuva patstāvīga tikai 1935. g. Pastorāti jeb mācītājmuižas Vidzemē veidoja savu īpašo vidi, tajos kopā ar baznīcu bija arī  ķestera, zvaniķa māja, baznīckrogs, kapsēta un draudzes skola. Tās bija arī lauku saimniecības līdzīgas citām nelielām privātām vai kroņa muižām, tāpēc šai stāstā minēšu ne tikvien pastorāta dvēseļu ganus, bet arī pirmos draudzes skolotājus  kā arī ilggadēju pastorāta apsaimniekotāju(rentnieka ģimeni).

Par Madlienas baznīcas krogu- Stūreskrogu, sludinājums avīzē no 1828.gada.

Vidzemes Latviešu Avīzes Nr.2 1828.02.16    

… draudzes tiesa Rīgas apriņķī uz lūgšanu no tās Ķeipenes muižas valdīšanas sludina, ka tas Ķeipenes muižas Baznīcas Krogs, kas Stūreskrogs top saukts, ar tiem dārziem, tīrumiem un pļavām uz renti dabujams ir; tādēļ visi, kam patikšana būtu, to krogu uz renti ņemt, lai pieteicas Ķeipenes muižā Sissegales Baznīcas Draudzē…

Par pastorātiem ziņas var smelties baznīcu vizitāciju protokolos. Mācītājmuižu zemes lielums Vidzemē bija dažāds, tāpat ari zemnieku māju skaits. Dzimtbūšanas laikā mācītājmuižas zemi apstrādāja mācītāja pagasta zemnieki. Ja pastorāts bija mazs, strādniekus sūtīja draudze, vēlāk tos algoja. Madlienas pastorāts šai ziņā ļoti trūcīgs, tam senatnē nav bijis savu zemnieku. Mācītāja māju zeme palikusi tukša visu laiku pēc mēra līdz 1731.g.(Vidzemes baznīcas un latviešu zemnieks 1710-1740)

Šādi izskatījusies baznīca un pastorāts 18. gs. beigās Broces zīmējumos.

Broces zīm. Das Sissegallsche Pastorat 1796 (Madlienas pastorāts 1796.g.)

Broces zīm. 1796. g. Skats uz Madlienas baznīcu no mācītājmuižas puses.

Šeit izmantotie fakti par draudzes vēsturi rodami darbos: L. Adamovičs „Vidzemes baznīca un latviešu zemnieks 1710-1740” (1933), L. Sloka „Vidzemes draudžu kronikas” (1925), kurās publicēta J.F. Paulija Madlienas baznīcas vēsture, vietējā skolotāja, Madlienas draudzes ērģelnieka, dzejnieka Artūra Mežaka(1904-1988) pētījumā „Madlienas-Meņģeles draudze pagātnē un tagadnē”(1938). Pēdējais 1940. g. iekļauts aizliegto grāmatu un brošūru sarakstā.

Ziņas par vecākajiem draudzes dvēseļu ganiem piejamas krājumā par baznīcu un sludinātāju vēsturi Livonijā:

NAPIERSKY, KARL EDUARD – ”Beiträge zur Geschichte der Kirchen und Prediger in Livland” Erstes Heft. Riga 1843.

Madlienas- Meņģeles draudze ir viena no pirmajām, kas pārgāja luterticībā  – jau 1588. g. te kalpoja luterāņu mācītājs. Tālāk dažas periodikā atrastās senās ziņas par Sissegales mācītājiem. Silvestrs Tegetmeijers nāk no Livonijas reformācijas kustības aizsācēja un sv. Pētera baznīcas virsmācītāja S. Tegetmeijera dzimtas.

Latviešu Avīzes Nr.23(04.06.1869)

…Madlienas draudzē šis miera vēstnesis atspīdēja iekš Silwester Tegetmeijer mācītāja; šis bija dēls tam Rīgas mācītājam Silwester Tegetmeijer, kas līdz ar Andreas Knopken par Rīgas ticības izskaidrotājiem tiek nosaukti, tādēļ, ka šie abi bij pirmie, kas dedzīgā garā uzņēmās Rīgā to evanģēlija mācību sludināt pēc pašiem skaidriem Dieva rakstiem, ko Mārtiņš Lutter bija pārtulkojis. Tas notika 1523. gadā. Kurā gadā tas jaunākais Tegetmeijer Madlienā par evanģeliski luterisko mācītāju ir ievests, to nezin, bet to gan zin ka viņš vēl 1588. gadā Madlienā bijis par mācītāju.

Īsi kopsavilkumi par tā laika mācītājiem dažādos 19. gadsimta izdevumos.

Beiträge zur Geschichte der Kirchen und Prediger in Livland. Heft 3. Mitau1851

Allgemeines Schriftsteller- und Gelehrten-Lexicon der Provinzen Livland, Esthland und Kurland herausgegeben von Napiersky, Karl E. Mitau 1829

Beiträge zur Geschichte der Kirchen und Prediger in Livland. Heft 3. Mitau 1851

Hieronims Depkins(1625-1657) mācītājs Madlienā, abi ar sievu (Catharina von Damm) 1657. g. miruši ar mēri. Viņu dēls Liborijs Depkins, dzimis Madlienas pastorātā 1652. g., audzis bāreņu patversmē, vēlāk mācītājs Rīgā.

Die Livländer auf auswärtigen Universitäten in vergangenen Jahrhunderten. 1884

Beiträge zur Geschichte der Kirchen und Prediger in Livland. Karl Eduard Napiersky 1851

Allgemeines schriftsteller- und gelehrten-lexikon der provinzen Livland 3.sēj.

Beiträge zur Geschichte der Kirchen und Prediger in Livland. Karl Eduard Napiersky.

Zviedru laiku mācītājs Mihaels Pretorijs 1708. g. sniedzis interesantas ziņas par draudzes dzīvi un latviešu tautas parašām senatnē. Vairākus gadsimtus no vietas Madlienas baznīca bijusi Latvijas svētceļnieku Meka. Kopš seniem laikiem katru gadu Marijas-Madaļas dienas priekšvakarā latvieši no tālākiem novadiem Vidzemē, Kurzemē un pat Lietuvas apmeklējuši šo baznīcu un ticējuši, ka aizlūgumus par zemnieku nelaimēm Dievs šeit uzklausa labāk nekā citu draudžu dievnamos. M. Pretorija dēls, Gotlībs Fridrihs Pretorijs, vēlāk mācītājs Kalsnavā.

Tā saucamie zviedru laiki ilgst no 1629.—1721.g., kad Vidzeme ietilpst Zviedrijas sastāvā. Novadam grūtas dienas iestājas Ziemeļu kara gados(1700-1721.g., Krievijas un tās sabiedroto karš pret Zviedriju). Krievu karaspēku Vidzemē vadīja Pētera I feldmaršals Šeremetjevs. Fragments no Šeremetjeva ziņojuma caram: “Varenais Dievs un vissvētā Dievmāte ir Tavu vēlēšanos piepildījuši. Ienaidnieka zemē vairs nav ko postīt. …viss ir nopostīts, pilis ir uzspridzinātas. …starp Rēveli (Tallinu) un Rīgu viss ir izravēts. Apdzīvotas vietas vairs atrodamas tikai uz kartes. Kā klājies postīšanas laikā, zina stāstīt gūstekņi… Ko lai es iesāku ar laupījumu?”

Daugavas Vanagi 13.08.1943.g

Izglītības Ministrijas Mēnešraksts Nr.2 01.02.1922.

Ne tikai Lielais Ziemeļu karš, bet arī mēra epidēmija(1709-1711) retinājusi draudzi. Literatūrā atrodami dati par mirušo un dzīvo draudzes locekļu skaitu katrā muižā un draudzē kopumā.

J. Bērziņš. Mēra postījumi Vidzemē 1710.g. Pētījumi 1.daļa 1935.g.

Cilvēki izmiruši, apstrādātās zemes platība samazinājusies. (Arkls – lauksaimniecībā izmantojamās zemes mērvienība, senāk nevis platības mērs bet kadastrālā nodevu vienība)

Latvijas teritorijā Lielais Ziemeļu karš sākās 1700. g. februārī ar sakšu karaspēka iebrukumu Vidzemē pie Olaines un beidzās ar krievu karaspēka iesoļošanu Rīgā 1710. g. jūlijā.  Šis bija pagrieziena punkts vēsturē, jo Krievija ieguva Vidzemi un pieeju jūrai. Jau līdz 1721. g. miera līgumam un Ziemeļu kara beigām Vidzemi kontrolēja krievu karaspēks. Līdz ar to Vidzeme pirmā no Latvijas novadiem nonāca Krievijas pakļautībā.

Īsumā par Madlienas baznīcas un draudzes stāvokli 18. gadsimtā zemāk.

Jaunākās ziņas Nr.198(02.09.1938)

Ziemeļu kara laikā draudze zaudē mācītāju un to aizvietoja Suntažu mācītāji J.H.Kibucs un Johans Kripenštafels.

Beiträge zur Geschichte der Kirchen und Prediger in Livland.1851

Beiträge zur Geschichte der Kirchen und Prediger in Livland.1851

Madlienieši gan gribēja savu mācītāju, bet mācītājmuižā nebija kārtīgas dzīvojamās ēkas, bija palikusi tikai veca rija, nebija ari strādnieku, tādēļ no šīs domas bija jāatsakās. Draudzes novads bija liels,  garīdzniekam grūti pārraugāms. Muižnieki nebija atsaucīgi baznīcas vajadzībām.

Krājējs Nr.5(01.09.1975) Senais pasta ceļš caur Vidzemes vidieni.

Pagaidu draudzes apkopšanu uzņēmas tā laika Suntažu mācītājs J.F.Paulijs.  Ap 1726. g. viņš tomēr kļūst par Madlienas draudzes pastāvīgo mācītāju, taču sadzīves apstākļi joprojām slikti un 1730. g. viņš iesniedz atlūgumu. Kā pagaidu mācītājs 1731. g. pirmajā pusē šeit kalpo mācītājs J.M. Vīners, bet ari viņš slikto dzīves apstākļu dēļ spiests aiziet. 1732. g. mācītājmuiža gatava un par mācītāju uzaicina Zacharias Schroeter(1694-1777). Madlienai nu pastāvīgs mācītājs kurš gan nokalpo tikai pusotru gadu. Draudze atkal turas pie Suntažu mācītāja Paulija, līdz 1735. g. martā uz palikšanu atgriežas Vīners.

Periodikā sastopamas interesantas ziņas par draudzi un tās locekļiem – apkārtējo muižu zemniekiem šajā laikā. Daudzi vietējie, nododoties savu sakņu izpētei, iespējams, šajos materiālos atrastu ziņas par saviem sensentēviem.

Vidzemes baznīca un latviešu zemnieks 1710-1740(1933)

Vidzemes baznīca un latviešu zemnieks 1710-1740(1933)

Vidzemes baznīca un latviešu zemnieks 1710-1740(1933)

Pēc Lielā Ziemeļu kara(1721.g.) Vidzeme oficiāli iekļauta Krievijas sastāvā, sākās t.s. krievu laiki(1721-1918), Latgali un Kurzemi Krievijai pievienoja vēlāk. Kara un mēra zaudējumu dēļ draudzē ieplūst daudz ienācēju no katoliskās Latgales(īpaši Plāterē, Aderkašos, Lauberē).

Johans Matiass Vīners(1696-1777) bijis strikts dvēseļu gans. Pildot luteriskās baznīcas centienus uzlabot zināšanas kristietībā, mācītājs atteica laulāšanu, ja laulāties gribošie nezināja katķisma piecus pamatgabalus ar izklāstu. Par to zemnieki sūdzējušies Vidzemes luteriskās baznīcas pārvaldē.

Gvido Straube”Civillaulība kā objektīva realitāte…”

(Sūdzības Vidzemes konsistorijai. LVVA, 3–1–851, 354.lp)

No 18. gs. mācītājiem, kas īpaši rūpējušies par draudzes garīgo izglītību, minami Johans Paulijs un Kārlis Emanuels Pegau pie kura Madlienas draudzē mācībā gājis un 1784. g. iesvētīts Garlībs Merķelis no Zādzenes muižas. Luterāņu mācītāji, bieži bija sava laika izcilas personības — literāti, folkloras vācēji, latviešu publicistikas, dzejas un prozas veicinātāji un attīstības sekmētāji.

Johans Fridrihs Paulijs(1698-1749) spilgta personība toreizējo mācītāju vidū, dzimis Karaļaučos, studējis tieslietas, mācītāja amata kandidāta tiesības ieguva pie Rīgas pilsētas konsistorijas. Pēc Suntažu mācītāja Kripenštafela nāves sāk darboties viņa vietā abās draudzēs – Suntažu un Madlienas, sastādījis Madlienas baznīcas vēsturi, uzrakstījis apcerējumu par mācītāja amata pienākumiem. Viņa laikā Madlienas draudzē 1727. g. vizitācijā uzdotas 115 zemnieku mājas, bet 1731. g. jau 155 mājas.(Vidzemes baznīca un latviešu zemnieks 1710-1740). J. Fr. Paulijs sarakstījis apcerējumu par latviešu ortogrāfijas reformu.

Londonas Avīze Nr.1757(16.010.1981)

Vairāk kā 200 gadu veci kadri no dvēseļu revīzijām Madlienas mācītājmuižā un tur kalpojušiem mācītājiem. Cariskās Krievijas dvēseļu revīzijas mūsdienu izpratnē ir t.s. tautas skaitīšanas.

Dvēseļu revīzijas Madlienas pastorātā 1795. gadā. Minēts iepriekšējā revīzijā 1782. g.(IV rev.) kalpojušais mācītājs Kārlis Emanuels Pegau(1751-1816)

Viņa kundze Anna Eleonora Pegau dzim. Lenz.

Chronologischer Conspect der Lettischen Litteratur von 1587 bis 1830

Viņš uzturējis draudzīgas attiecības ar, tolaik netālajā Zādzenes muižā dzīvojošo, amata brāļa Daniela Merķeļa ģimeni. Atvaļinātā mācītāja ģimene no 1778 – 1785. g. rentējusi Zādzenes muižu no majora Budenbroka. Ieraksti Madlienas draudzes grāmatās liecina, ka vecais mācītājs Daniels Merķelis , viņa kundze Ģertrūde, meita un vecākais dēls bijuši kūmas Madlienas mācītāja bērniem. Pie Kārļa Emanuela Pegaus gājuši mācībā un iesvētīti abi jaunākie Merķeļa bērni Garlībs un Beate, viņš  pazīstams kā Garlība Merķeļa draugs un centienu atbalstītājs. Sīkāk par Merķeli lasāms Kārļa Dziļlejas biogrāfiskajā romānā ”Garlībs Merķelis”.

1795. g. V dvēseļu revīzijā minēts toreizējais Sissegales mācītājs Gotlībs Benedikts Albrehts(1753-1811) ar ģimeni.

Dvēseļu revīzijas Madlienas pastorātā 1795. gadā. Tagadējais mācītājs Gotlībs Benedikts Albrehts, 41 g.v., viņa kundze Helena Doroteja dzim. Sprotte, 25 g.v., mācītāja māsa Justina Gerdruta Albrehta, 34 g.v.

1798. g. dvēseļu gans, rūpējoties par savas draudzes Vērenes muižas zemnieku smago stāvokli, iesniedzis sūdzību Vidzemes baznīcas virsvaldei par šīs muižas īpašnieku Hānenfeldu, par ko gan pats vēlāk dabū ciest.

Domas Nr. 6 (01.06.1928.)A. Kāpostiņš, Dzimtlaiku muižnieki- spīdzinātāji.

Divās nākošajās revīzijās 1811. g.(VI rev.), 1816. g.(VII rev.) Dionisijs Gotfrīds Krons un ģimene.

Dvēseļu revīzija Madlienas pastorātā 1816.g. Mācītājs Dionisijs Gotfrīds Krons, dēli Kārlis Gotfrīds Georgs, Ādolfs Georgs, Fridrihs Dionisijs Voldemārs, Roberts Jūlijs, sieva Jūlija Doroteja dzim. Bergen, meitas Pauline Teodora Elizabete, Auguste Vilhelmīne, Šarlote Katarina Amālija.

Vācu tautības latviešu rakstnieks, tulkotājs Dionīsijs Gotfrīds Krons (1777-1838) dzimis Rīgā tirgotāja ģimenē. Mācījies Domskolā, strādājis par mājskolotāju. No 1802. gada studējis Tērbatas universitātes Teoloģijas fakultātē, bijis luterāņu mācītājs Lazdonā (no 1805.g.), Madlienas-Meņģeles draudzē (no 1811.g.), Lielvārdē (1825.-1838.g.). Latviski tulkojis sprediķus un garīga rakstura grāmatas , bijis Latviešu literārās biedrības biedrs, viens no tās dibinātājiem.  Pēc viņa nāves 1838. g., darbu Lielvārdes baznīcā turpina D. G. Krona vecākais dēls Kārlis Gotfrīds Georgs Krons.

No 1825. g. Madlienā mācītājs Fridrihs Erdmans Štolls ar sievu, 20 gadus jaunāku, meitu un 6 dēliem, no kuriem 3 vēlāk mācītāji Madlienas, Vestienas, Daugavgrīvas draudzēs.

Dv. rev. Madlienas pastorātā 1826.g. Tēvs ar dēliem: mācītājs Fridrihs Erdmans Štolls, dēli Kārlis Fridrihs, Vilhelms Heinrihs, Hermanis Jūlijs, Aleksandrs Dionisijs, Ferdinands Erdmans, Voldemārs Reinholds. Pēdējā ailē viņu vecumi.

Dv. rev. Madlienas pastorātā 1826.g. Mācītāja sieva Šarlote Luize dzim. Bergen, meita Katarina Doroteja Karolina.

Vienu gadu draudzes gans ir tēvs – Fridrihs Erdmans Štolls(1760-1826) studējis teoloģiju Leipcigā, strādājis arī kā mājskolotājs Vidzemē, izdevis grāmatas latviešu valodā, nodarbojies ar ornitoloģiju. Vidzemes bērniem veltīts viņa darbs – Jauna bohkstereschanas un lassischanas Grahmata Widsemmes mihleem Behrneem par labbu sarakstita no Fridrika Erdmann Stoll, Jaunpils draudzes Mahzitaja. Rigā: Pee Juhlius Konrad Daniel Mäller, 1813.

Ieraksts Madlienas draudzē. Mācītājs Fridrihs Erdmans Štolls miris Madlienas pastorātā 1826. g. 28. okt(vec.st.), apglabāts Madlienā.

Pēc viņa draudzē kalpo dēls – Kārlis Fridrihs Štolls(1803-1904), laulāts Madlienas-Meņģeles draudzē 1834. g., nodzīvojis ilgu mūžu, sasniedzot 100 gadu vecumu. Arī viņš veidojis līdzīga nosaukuma grāmatu bērniem 1853. g.

Latviešu Avīzes Nr.28(09.07.1853)

Jauna grāmata. Jauna boksterēšanas un lasīšanas grāmata, sarakstīta no Kārļa Fridriha Štoll, Madlienas un Menģeļmuižas mācītāja. Rīgā, 1853.g. driķķēts pie kroņa grāmatu driķķētāja. 69 puslapas(lappuses).

Kā vēsta Mājas Viesis, 1871. g. 18. maijā(3. vasarsvētku dienā) mācītājs Štolls ar kundzi mācītājmuižas dārzā pulcinājuši visus draudzes dziedātājus uz kopēju sadziedāšanās pasākumu, uzaicinot ari Rīgas apriņķa skolu pārlūku, Jaunpils mācītāju, kas ieradies ar visu kori. Kopumā pasākumā piedalījušies 6 kori, ap 80 dziedātāju un daudzi dziesmu draugi. Madlienas draudzei tas bija pirmais solis ceļā uz vispārējiem dziedāšanas svētkiem. Svētku noslēgumā nolemts līdzīgu pasākumu rīkot pēc gada Jaunpils draudzē.

Mājas viesis Nr.26(26.06.1871)

Dziedāšanas svētku pirmais solis Madlienas draudzē tai 1871.g. 18.maijā.  Madlienas draudzes mīļots mācītājs Štolls jau sen ik gadus pie bērnu pārklausīšanas un pagasta skolu pārlūkošanas sirsnīgi neapnicis pūlējās pagastu aumeisterus uzmudināt, skolā bērnus ari mācīt uz vairāk balsīm dziedāt, un šis viņa pūliņš nav dažā vietā bez augļiem palicis, bet daudzreiz viņš kā liels dziesmu mīļotājs jau ari dabūja prieku baudīt savā mīļā draudzē caur dziedāšanu uz balsīm, tā ka tagad Madlienas draudzē, gandrīz katrā pagastā dziedātāju pulciņš izcēlies, kas dažādas dziesmiņas uz balsīm prot dziedāt.

Latviešu Avīzes Nr.25(18.06.1869)

No Tegetmeijera līdz šodienai pavisam kopā 17 mācītāji pie Madlienas draudzes ir strādājuši…

Mācītājs Štolls draudzē nokalpo vairāk kā 50 gadu, viņa laikā draudzē ieplūda divi spēcīgi reliģiskie strāvojumi: brāļu draudžu kustība(hernhūtisms) un pareizticība.

Draudzē pēdējais vācu tautības mācītājs ir Roberts Šrēders(1843-1905). Par viņa dzimšanu vēsta ieraksts Doma baznīcas grāmatās. Šrēders Madlienas-Meņģeles draudzē no 1879.gada  līdz 1904. gadam nokalpo 25 gadus.

Album fratrum Rigensium

Spriežot pēc baznīcas ierakstiem, nākošos gadus pastāvīga mācītāja draudzē nav bijis. Bērnus kristījuši skolotājs, pērminderis, ķesteris, baznīcas vecākais.

Līdz 20.gs. mācītāji bijuši vācu tautības. Pirmais latviešu mācītājs no 1908. g.  Mārtiņš Celmiņš(1863-1936) Madlienas draudzē nokalpo vien dažus gadus. Viņa dzīves gājums raibs, nācis no Lubānas, ģimnāzijā mācījies vienlaikus ar Jāni Pliekšānu(Raini), Pēteri Stučku, teoloģiju studējis Tērbatā, folklorists, pratis vairākas svešvalodas, apbalvots ar IIIpak. Triju Zvaigžņu ordeni. Viņa jaunākais brālis Hugo Celmiņš divreiz bijis Latvijas Ministru prezidents.

Latvijas darbinieku galerija 1918-1928(1929)

Nākošais ir Andrejs Teodors Rublis(1872-1937) dzimis Stopiņu pagastā, studējis Tērbatā, bijis mācītājs Krievijā, no 1914.g. Madlienas-Meņģeles draudzē, kalpo līdz 1932.g.

Svētdienas Rīts Nr.39(26.09.1937)             

Draudzes pēdējais mācītājs pirmskara periodā Jēkabs Kugrēns(1900-1965), teoloģiju studējis Latvijas Universitātē, pēc izceļošanas trimdas mācītājs Klīvlendā(tur miris 1965.g.). Kugrēns Madlienā kalpo no 1932.-1944.g., enerģiski darbojoties draudzes labā. Viņa darbības laikā 1938. g. baznīca atzīmē savu 500 gadu jubileju.

Apkopojot un paturpinot sākumā minēto 1843. gada sarakstu, luterāņu draudzes mācītāji un viņu kalpošanas laiks Madlienā sākot no 16.gs. līdz otrajam Pasaules karam 20.gs. ir šāds:

1588. – 1593.g. Silvestrs Tegetmeijers

Ap 1602.g. Fridrihs Kuncels

1630. – 1643.g. M. Johans Hartmans

1647. – 1650.g. Johans Donnigers

1661. – 1664.g. Levinus Magirus

1650 – 1657.g. Hieronims Depkins

1669., 1679.g. Mihaels Hausmans

Ap 1683.g.  Johans Melhins

1679. – 1695.g. M. Bartolomejs Rēders

1696. – 1710.g. Mihaels Pretorijs,

1711. – 1716.g. J.H. Kibucs(Suntažu dr.)

1720. – 1724.g  Johans Kripenštafels(Suntažu dr.)

1724. – 1730., 1734.g. Johans Fridrihs Paulijs

1732. – 1734.g. Zaharijs Šreters

1731.,1735. – 1777.g. Johans Matiass Vīners

1777. – 1786.g. Kārlis Emanuels Pegaus

1786. – 1811.g. Gotlībs Benedikts Albrehts

1811. – 1824.g. Dionisijs Gotfrīds Krons

1825. – 1826.g. Fridrihs Erdmans Štolls(tēvs) ,

1827. – 1878.g. Kārlis Fridrihs Štolls (dēls)

1879. – 1904.g. Roberts Heinrihs Kristofs Šrēders

1908. – 1911.g. Mārtiņš Celmiņš

1914. – 1932.g. AndrejsTeodors Rublis

1932. – 1944.g. Jēkabs Kugrēns

Periodos, kad mācītāja nebija, šos pienākumus veica kaimiņu draudžu mācītāji(1907-1908.g. Allažu-Vangažu draudzes mācītājs Ludvigs Ādolfs Bērziņš).

Blakus Madlienas baznīcai atradusies draudzes skola. Vēsturiski draudzes skolas sāk darboties 17. gs. beigās saskaņā ar zviedru valdības rīkojumu par draudzes skolu dibināšanu Vidzemē. Madlienā tā sākta būvēt 1666. g., bet tikai 1726. g. baznīcas vizitācijas protokolos lasāms, ka Madlienā ir ķesteris-skolmeisters Kārlis Kerstens,  vājš savā amatā, pēc viņa skolotājs Efraims Rinkbijs.

Vidzemes baznīca un latviešu zemnieks 1710-1740(1933)

Vidzemes baznīca un latviešu zemnieks 1710-1740(1933)

Pēc draudzes vizitācijas dokumentiem 1736. gadā Madlienas draudzes skolā bijuši 2 skolēni.

Izglītības Ministrijas Mēnešraksts Nr.4(01.04.1922)

Madlienas draudzes ieraksti vēsta, ka 1771. g. draudzes skolotājs ir Johann Michael Rinckebehn

Dvēseļu revīzija Madlienas pastorātā 1795. g. Draudzes skolas skolotājs Johann Michael Rinckebehn ar audzēkņiem.

19. gs. sākumā par draudzes skolotāju strādājis Jēkabs Daniels Kaufmans. G. Dišlers darbā „Uz citu zemi”  min, ka Kaufmanis 12 gadus nav saņēmis algu par savu darbu, taču lasītnepratēji Madlienā bijuši retums un tad tikai starp vecākiem cilvēkiem.

Ar draudzi un pastorātu 19. gadsimtā cieši saistītas draudzes ērģelnieka, skolotāja Hūna un pastorāta ilggadējā rentnieka Skujas dzimtas. Par dzīvi mācītājmuižā vēlāk savā grāmatā ”Paradīze zemes virsū” stāstīs 1850. g. pastorātā dzimušais rentnieka Skujas dēls Kārlis Aleksandrs. Viņa tēvs vairāk kā 30 gadus bijis rentnieks Madlienas pastorātā un tuvos draugos ar draudzes skolotāja, ērģeļnieka Hūna ģimeni. Skuju bērniem vienmēr kāds no Hūnu ģimenes bijis kūmās. Pašam grāmatas autoram krustvecākos mācītājs Štolls un skolotāja Hūna sieva Doroteja.  Par Hūna un Skujas dzimtu radurakstiem veidoti atsevišķi stāsti.

Skolotājs Kārlis Fridrihs Hūns bez skolotāja amata piepratis galdniecības darbus, aizrāvies ar kokgriešanu, viņam piemitušas gan mākslinieciskas, gan tehniskas dotības, bijis ērģelnieks un ērģeļmeisters kā arī vajadzības gadījumā varējis aizvietot pat mācītāju. Sākot ar 1848. g. skolotājam bijis palīgs, kam algu maksājis pats skolotājs. Kā liecina Madlienas draudzes ieraksti, Hūnu ģimene bijusi ļoti iecienīta, jo skolotājs, aizvietodams mācītāju, kristījis jaundzimušos un bieži pats ar saviem ģimenes locekļiem bijis tiem kūmās. 1873. g. 1. maijā Hūns svinējis savu 50 gadu darba jubileju .

Jaunākais dēls Johans Aleksandrs Hūns mācījies Domskolā, no 1856. – 1859.g. Cimzes skolotāju seminārā(Vidzemes draudzes skolotāju seminārā Valkā), pēc tam strādājis kopā ar tēvu Madlienas draudzes skolā. Sākot ar Aleksandru Madlienas draudzes skolā parādās skolotāju semināra audzēkņi, kas izglītības attīstībā Madlienā ienesa jaunas vēsmas. Kā palīgskolotāji Madlienas draudzes skolā strādājuši Cimzes semināra audzēkņi  Gustavs Vittenbergs, Johans Gotlībs Rems, Johans Romans. Vidzemē tautskolotāja amats saistīts ar ķestera amatu luteriskajā baznīcā. Sākotnēji Vidzemes draudzes skolotāju seminārs dēvēts par Vidzemes ķesteru skolu. Īpaša vieta seminārā bijusi muzikālajai izglītībai – dziedāšanai, ērģeļu un klavieru spēles apguvei, kas sevišķi nepieciešama ķesteriem.  Šeit ieskats tikai par pirmajiem Madlienas draudzes skolas skolotājiem 18. un 19. gadsimtā. 19. gs otrajā pusē dibinātas arī pagasta skolas Lielajā muižā, Plāterē, Zādzenē.

Zemāk izvilkumi no Valkas draudzes skolotāju semināra skolotāju un audzēkņu saraksta ar īsu dzīves gaitu aprakstu.

Das ritterschaftliche Parochiallehrer-Seminar in Walk, seine Lehrer und Zöglinge : 1839-1890

Skolotājs Gustavs Vittenbergs Jāņa dēls, no Madlienas draudzes, dzimis Taurupes Saulgožos 1839.g. 11. nov. Strādājis kā palīgskolotājs Madlienas draudzes skolā 1865-1867.g.

Das ritterschaftliche Parochiallehrer-Seminar in Walk, seine Lehrer und Zöglinge : 1839-1890

Biogrāfiskas ziņas par Johanu Gotlību Remu. ……strādājis kā palīgskolotājs Madlienas draudzes skolā 1867-1869.g………

Das ritterschaftliche Parochiallehrer-Seminar in Walk, seine Lehrer und Zöglinge : 1839-1890

 Johans Romans dz. 1844. g., mācījies skolotāju seminārā no 1865.-1868. g., sākumā palīgskolotājs Madlienas draudzes skolā (1870-1872), tad Madlienas draudzes skolotājs un ērģelnieks (1872-1888). J. Romans draudzējies ar Ausekli un brāļiem Kaudzītēm, bijis arī Sudrabu Edžus skolotājs.  Eduards Morics Zilbers(Sudrabu Edžus) vēlāk pedagogs, rakstnieks, dzimis 1860. g., reģistrēts Madlienas-Meņģeles draudzes grāmatās, Madlienas draudzes skolā mācījies no 1872.-1876.g.

Brīvais zemnieks Nr.29(02.02.1941)

Skolotāju semināra absolventi līdztekus mācību un audzināšanas darbam veica sabiedrisko un kultūras darbu, un tas iezīmēja jaunu posmu pagasta kultūras dzīvē.

Baltijas Zemkopis Nr.32(08.08.1879)

Latviešu 2. vispārīgie Dziedāšanas  svētki ir nolikti uz 1880.g. jūniju. Š.g. 1. aug. nu bija vispārīgās komitejas pirmā sapulce uz kuru atnākuši atnākuši komitejas locekļi, dziesmu koru vadoņi: …J. Romans no Madlienas …M. Spriņģis no Meņģeles, …Neilands no Lielvārdes, …

Mājas viesis Nr.38 23.09.1878

Augstāka klase tiks Madlienas draudzes skolā(Sissegall) no 10. okt. š.g. atvērta, kurā it īpaši mācības krievu un vācu valodās tiks pasniegtas, kā ari skolnieku sagatavošana priekš apriņķa- un ģimnāzijas skolām. Pieteikšanās katrā laikā pie skolotāja J. Romana.

Skolotājs Romans vada labdarības biedrības jaukto kori ar 30 dziedātājiem, 1880. g. iestudē un izrāda  pirmo teātra izrādi Madlienā.

Liepājas Pastnieks Nr.3(16.01.1880) Koru pieteikums uz nākamiem dziedāšanas svētkiem, vadītājs J.Romans.

Skolotāja  nākamā sieva Jūlija Bošs, saderināti un uzsaukti Madlienas draudzē.

Ieraksts Madlienas draudzē. 1881. g. dec. uzsaukti draudzes skolotājs un ķesteris Johans Romans un Jūlija Bošs.

No 1887. g. draudzes skolas skolotājs un ērģelnieks Eduards Pauls Neilands, arī Valkas skolotāju semināra audzēknis, pirms tam kā palīgskolotājs strādājis Lielvārdē.

Das ritterschaftliche Parochiallehrer-Seminar in Walk, seine Lehrer und Zöglinge : 1839-1890

Biogrāfiskas ziņas par Eduardu Paulu Neilandu …… 1877-1880 mācījies skolotāju seminārā ….. kopš 1887. g. draudzes skolotājs un ērģelnieks Madlienā.

Ieraksts Madlienas draudzē. 1888. g. martā uzsaukti ķesteris un draudzes skolotājs Eduards Pauls Neilands ar Lielvārdes draudzes skolotāja Johana Neilanda meitu Mariju Viktoriju.

Sludinājums tā laika periodikā:

Balss Nr.28(12.07.1889)

Palīgskolotājs, luterticīgs, kas pamatīgi krievu valodu prot var tūliņ vietu dabūt Madlienas draudzes skolā. Jāpieteicas ar liecībām līdz 7. augustam š. g. pie draudzes skolotāja P. Neilanda. Adrese: pr. Skrīveri.

Gadsimta beigās Madlienas draudzes skolā vairāki skolotāju seminārus beigušie. Vienu gadu(1888 -1889)  palīgskolotājs Jānis Zēvers, tikko beidzis Tērbatas skolotāju semināru. No 1897.g.  Valmieras(Valkas) skolotāju semināru beigušais Juris Kosa, rakstnieks, kurš Madlienā sapazīstas ar topošo dzejnieci Zemgaliešu Birutu. 19. gadsimta beigās draudzes skolā sāk strādāt Cimzes skolnieks, komponists Ernests Ūdris. Viņš skolā strādā no 1898. līdz 1906.g. un šai laikā strauji pieaug skolēnu skaits no apmēram 20 uz 100-150. Ūdris skolā nodibina skolēnu stīgu un ragu orķestri. Skolas pārziņa E. Ūdra laikā par draudzes skolotāju strādā Kārlis Ozoliņš. 1900. g. Gatčinas skolotāju semināru beidz Ķeipenē dzimušais Nikolajs Šiliņš un sāk darbu Madlienas draudzes skolā, vēlāk žurnālists, redaktors.

20. gadsimta sākumā periodikā minēti skolotāji:

Līga Lapa Skolotāji Vidzemes guberņas pagastos pēc 1905.g. Latv. Vēst. Inst. Žurnāls Nr.1 2017.g.

Dzimtenes Vēstnesis Nr.77(05.04.1912)

Madliena. Draudzes skola. Mums raksta: Līdz 1910. gadam Madlienas draudzes skolā bij 3 klases, bet tad uz mācītāja Celmiņa ierosinājumu atvēra vēl 4. klasi, caur ko šī skola tika nostādīta daudz augstāk par visām apkārtējām skolām. Uz savu skolu madlienieši ar pilnu tiesību varēja būt lepni: skolēni, kas beidza 4. klasi, gluži viegli varēja iestāties vai nu reālskolas 5.klasē, vai sieviešu ģimnāzijas 6.klasē, vai ari citās skolās…

No pavisam neliela skaita skolēnu 18. gadsimtā, draudzes skola izaugusi, un 20. gs. jau tajā tiek uzņemti bērni, kas beiguši 3 ziemas pagastu skolās, pieaudzis ari skolotāju skaits, tā pārtop par Ķeipenes-Madlienas pamatskolu.

Madlienas draudzes novada muižas 1905. g.

Madlienas mācītājmuiža 1944. gadā nopostīta un vēlākos gados tās vietā uzcelta brīvdabas estrāde.  Pati baznīca pārdzīvojusi dažādus laikus, sakopta atmirdz laiku griežos.

A. Gulbis foto, 2012. g. Madlienas baznīca 21. gadsimtā.

Lielā muiža(Essenhof) bija viena no Rīgas arhibīskapijas Madlienas draudzes novada(Kirchspiel Sissegal) muižām. Laikmetu gaitā šeit valdījušas vairākas dzimtas.

Karte des westlichen Russlands(1918.g.)

15. gs. tā piederēja Hansam un viņa dēlam Heinriham no Esenes( von Essen). 1470. g. Heinrich von Essen to pārdod Frīdriham Krīdeneram. No īpašnieka tolaik muižai otrs nosaukums Kridnershof.

Materialien zu einer Geschichte der Landgüter Livlands ,1-2.sēj., 1836. g. Materiāli no Vidzemes muižu vēstures. Par muižas īpašnieku maiņu no 15. gadsimta.

Madliena Broces zīmējumā 1796.g.

Šis pats zīmējums ar redzamo māju atšifrējumu.

Dz. Liepiņa” Vidzemes zemnieki un muiža 18. gs pirmajā pusē”.

Daudzus gadus īpašums saistīts ar Krīdeneru dzimtu, bet 17. gs. mantojuma ceļā Lielā muiža(Essenhof) nonāk Buddenbroku dzimtā. Vecajā periodikā 1786. g. kā Zādzenes un Lielās muižas dzimtkungs minēts Gustav Johann von Buddenbrock(1758-1821), pēc izglītības jurists. 1806. g. viņš muižu uz 10 gadiem ieķīlā kapteinim  Johanam fon Sengbušam. 19. gadsimtā Madlienas Lielajā muižā(Essenhof) dažādos periodos saimniekojušas Sengbušu, Hanenfeldu un Zelmeru dzimtas.

Beiträge zur Geschichte der Rittergüter Livlands von L. von Stryk. Zweiter Theil. 1885 Landrāts Johans Gustavs von Buddenbroks 1806. g. Essenhofu ieķīlā kapteinim Johanam von Sengbušam, kurš 1832 .g. to cedē (ķīlu zīmes par 42000 sudraba rubļiem) poļu virsleitnantam Reinholdam Andreasam Hānenfeldam. Pēc R.A. Hānenfelda muižā saimnieko viņa vecākais dēls Johans von Hānenfelds un vēlāk mazdēls Konstantins Andreas.

Rigische Anzeigen 1832.12.19  Paziņojums  par īpašnieku maiņu.

Tā liecina vecie ieraksti, taču periodikā ir arī netiešas norādes, pēc kurām spriežot, muiža jau agrāk bijusi Hānenfelda valdījumā. No  Kaudzītes Matīsa „”Brāļu draudzes Vidzemē”1877. g. izriet, ka konflikts starp Lielās muižas hernhūtiešu Baložu dzimtu un muižas īpašnieku Hānenfeldu veidojies jau 1820-tajos gados. Tā kā Kaudzīte dzimis 1848. g. tad bijis šiem notikumiem tuvāk nekā mēs pēc gandrīz 200 gadiem.

1811., 1816.g., 1826.g. dvēseļu revīzijās kā Essenhof īpašnieks un pārvaldnieks minēts atvaļinātais kapteinis Johans Aleksandrs von Sengbušs(sieva Marija Vilhelmīne dz. Hackman, bērni: Aleksandrs, Kārlis, Nikolajs, Gregors, Anna Marija Vilhelmīne).  Pats kapteinis Johans fon Sengbušs 61g.v. miris Madlienas pastorātā 1838. g., bet muiža 1832. g. maina īpašnieku.

Lielāsmuižas(Essen/Essenhof) dvēseļu rev. 1811. g. Kā īpašnieks atvaļinātais kapteinis Johans Aleksandrs Sengbušs ar vecākajiem dēliem Aleksandru, Kārli.

Vidzemē sakarā ar uzvārdu došanu 1826. g. notiek starprevīzija(skaitīšana), šeit redzamas Lielajā muižā reģistrētās dzimtas(uzvārdi) un saimes numuri. 1826. g.rev. uzskaitīti iegūtie uzvārdi Gut Essen:  Auziņš, Āboliņš, Andersons, Baumanis, Balodis, Bērziņš, Brencēns, Eriksons, Gostiņš, Goska, Irbīts, Kamašinskis, Krauze, Kozlovskis(Kaselovskij), Kārkliņš, Kazaks, Kuške, Krosiņš(Krosing), Kauvarts, Krūmiņš, Liepiņš, Lukstiņš, Migla, Odiņš, Ozoliņš, Oše, Puriņš, Putniņš, Palka, Pavals, Piepe, Pētersons, Ziediņš, Sproģis, Salmiņš, Zīlmanis, Žukovskis, Zolters, Sakalovskis, Zeltiņš, Zvaigznīts, Zemīts, Zariņš, Zebots, Vītols(Wihtull), Vīksne.

Ar saviem parakstiem(3 krustiem) to apstiprinājuši pagasta svarīgākie vīri:

 Miķelis Ozoliņš- Gerichts vorsitzer(tiesas priekšsēdētājs),

Mārtiņš Liepiņš-Gemeinde Gerichts besitzer(pagasta tiesas piesēdētājs),

Andrejs Lielmanis- Gemeinde vorsteher(pagasta priekšnieks),

Andrejs Kārkliņš-Gemeinde Gerichts besitzer(pagasta tiesas piesēdētājs),

Miķelis Jostiņš- Gemeinde vorsteher(pagasta priekšnieks),

Uzvārdu saņēma cilts vecākais(vectēvs) un tas bija jāpieņem arī viņa pēcnācējiem kaut  tiem jau bija pašiem savas ģimenes. Ja vecākais loceklis bija miris, tad vectēva dēli varēja izvēlēties katrs pats savu uzvārdu. Tā no vienas dzimtas nākušie ieguva dažādus uzvārdus. Uzvārdu došanas Vidzemē norisinājās no 1822.- 1826. gadam.

Lielās muižas dvēseļu rev. 1826. g.(101.lieta ) Alfabētiskais iegūto uzvārdu, saimes un māju numuru saraksts.

Lielās muižas dvēseļu rev. 1826. g.(101.lieta ) Alfabētiskais iegūto uzvārdu, saimes un māju numuru saraksts.

Lielās muižas dvēseļu rev. 1826. g.(101.lieta ) Alfabētiskais iegūto uzvārdu, saimes un māju numuru saraksts.

Dvēseļu revīzijās pēc muižas ar pirmo numuru Krekstiņu mājas, kuru saimnieks, līdz uzvārdu došanai saukts par Krekstiņu Andreju, bija dzimtcilvēks, mūžā pieredzējis daudz varmācības un netaisnības. Pie uzvārdu došanas ieguvis uzvārdu Balodis. Kā liecina ieraksts Madlienas draudzes ziedotāju sarakstā, 1823. g. draudzes pērminderis (Krekstiņ) Andreews Ballohds.

Dvēseļu revīzijās uzskaitīts Andreja ģimenes sastāvs: sieva Ilze, bērni Jānis, Mārčs, Andres(Andrejs), Dāvis(Dāvids), Ede, Līze. Baložu vārds saistīts ar hernhutisma kustību un  latviešu pāriešanu pareizticībā. To veicinājis dzimtai raksturīgais cīņas spars un taisnīguma izjūta. Pēc dvēseļu revīzijām rēķinot, Krekstiņu Andreja Pētera dēla mūžs aptuveni 1765-1833.g. Balodis bija cienīts un krietns saimnieks. Viņš pieslējās  Brāļu draudzei un pats kļuva par vadītāju šajās saiešanas sapulcēs Krekstiņu sētā. Vēlāk pie Krekstiņu rijas piebūvēja saiešanu namu, par ko 1834. g. Baložiem izcēlās negants strīds ar jauno muižas īpašnieku Hānenfeldu.

G. Straube. Vidzemes brāļu draudzes kā pirmā sabiedriskā zemnieku kustība Vidzemē.

Krekstiņu Andrejs Balodis pats apmācījis bērnus lasīšanā un rakstīšanā. Dēli vēlāk pagastā tiek dažādos amatos. Vecākais dēls Jānis kādu laiku bija pagasta tiesas priekšēdētājs, pēcāk draudzes tiesas piesēdētājs par ko vēlāk izpelnās sudraba medaļu ”par uzcītību”. Jaunākais dēls Dāvids izmācījies galdnieka amatu, 3 gadus sabija pagasta vecākā amatā un šai laikā iemantoja daudz nelabvēļu. Strīds par saiešanu namu starp Baložiem un muižu vērtās plašumā. Beidzot Johans Hānenfelds ar vietējā mācītāja Štolla atbalstu Baložus izliek no dzimtajām mājām, taču dēli turpina tēva iesākto cīņu. Jaunais saiešanas nams tiek uzcelts 1841.g. pie kapiem Kapukalnā. Par tās vadītāju kļuva Krekstiņu Andreja vecākais dēls – Jānis Balodis spēcīgs vārdos un darbos.

G. Dišlers”Uz citu zemi” Par grūtībām jaunā saiešanu nama celtniecībā.

G. Dišlers ”Uz citu zemi”

Vidzemes Latviešu Avīzes Nr.9(01.10.1859) Paziņojums par Krekstiņu Andreja vecākā dēla Jāņa apbalvošanu.

No Ķeipenes valstes Madlienas draudzē ir Jānis Balodis 41 gadu ar godu tiesas amatus valdijis. No 1815. gada iesākdams viņš ir bijis 11 gadus par Pagasta tiesas vīru, 12 gadus par piesēdētāju pie III Rīgas Draudzes tiesas un 18 gadus par piesēdētāju pie Rīgas apriņķa tiesas.- Par šādu uzcītīgu un godīgu kalpošanu šinīs tiesas amatos ir mūsu žēlīgais  augstais Kungs un Ķeizers 4. jūlijā 1857.g. viņu apdāvinājis ar sidraba medāli ar to virsrakstu ”par uzcītību” pie sv. Staņislava bantes pie krūts nesamu…

No Andreja Baloža vecākā dēla Jāņa atvases – Miķeļa, vēlāk Baložu vārdu pasaulē aiznes bērni: prof. Kārlis Balodis (1864-1931), Hermīne Zālīte dz. Balode(1858-1932), Aleksandrs Balodis(1854). Vecākie bērni dzimuši Ķeipenes muižai piederošajā Stūreskrogā, bet Kārlis Bilstiņu muižā.

Sava laika izcilā latviešu sabiedriskā darbiniece Katrīne Einberga(Katrīne Marta Elizabete Pētersone) ir Jāņa meitas, Jūles Pētersones, meita. Viņa dzimusi Jaunķeipenes muižā 1857. g. un 20. gadsimta sākumā bijusi Rīgas latviešu labdarības biedrības priekšniece.

Andreja Baloža jaunākā dēla Dāvida atvase- Pēteris Balodis(1839-1918) revolucionārs, zeltrūpnieks, tolaik spilgta Krievijas mēroga personība. Pats Dāvis Balodis(1804-1864) pēc padzīšanas no mājām dodas uz Rīgu, un pirmos 5 gadus tur sludina hernhūtiešu idejas. 1845. g. apr. tiek publicēta valdības rezolūcija, kas ļauj latviešiem pāriet pareizticībā. Dāvis pāriet pareizticībā un kļūst par pareizticīgās baznīcas priesteri Ļaudonas draudzē. Viņa laikā Ļaudona kļuva par Vidzemes pareizticības centru, tur pareizticībā pārgājušo skaits bija lielāks nekā citur. Madlienas Baložu dzimtas paaudzes ierakstījušas spilgtu lappusi Latvijas vēsturē.

Jaunais Lielās muižas īpašnieks, Vērenes muižas dzimtkungs, atvaļinātais virsleitnants Reinholds Andreas von Hānenfelds(1749-1834) pret saviem dzimtcilvēkiem izturējies tik slikti, ka senāts jau 1819. g. atņēma viņam Vērenes muižas valdīšanas tiesības. Arveds Švābe savā grāmatā “Zemes attiecību un zemes reformu vēsture Latvijā” (1930) raksta: “Vērenes dzimtkungs, virsleitnants R. A. fon Hānenfelds, kas ārlaulībā ar zemnieci piedzīvoja 5 bērnus, bij tāds briesmonis, ka senāts bij spiests 1819. g. atņemt viņam muižas valdīšanas tiesības.” Periodikā pieejamas dažādas liecības par vecā Hānenfelda neganto dabu un zemnieku spīdzināšanas veidiem. Viņš nodarbinājis savus zemniekus pat važās sakaltus. 1834. g. R.A. Hānenfelds mirst un Lielo muižu(Essenhof) pārvalda dēls Johans von Hānenfelds(ap1793-1867). Tālāk muiža Johana jaunākā dēla Konstantīna Andreasa Hānenfelda(1841-1908) īpašumā. Johana sieva Frideriha nāk no Tīzenhauzenu dzimtas. Viņu vecākajam dēlam Juliusam Hānenfeldam īpašumā Suntažu muiža.

1834. g.revīzijā muižā (Essen/Essenhof)  reģistrētas šādas mājas: Krekstiņi, Groziņi, Vec-Trumuļi, Jaun-Trumuļi, Šķebiņi, Ādami, Vec-Kalniņi, Būmaņi, Kalna Sileni, Lejas Sileni, Steķi, Vec-Brūleni, Jaun-Brūleni Skalavas, Vāvuļi, Assenlaid, Kioge, Sprukas, Jaunzemi, Jaun-Kalniņi, Krūzenāres, Jēgerāni, Galakrogs, Podari, Ješkas, Kapukalns.

1850. g., 1858. g. revīzijās īpašums uz Johana von Hanenfelda vārda.

Lielās muižas 1858.g. dvēseļu revīzija. Īpašnieks Johans von Hānenfelds.

19. gs. otrajā pusē sākas māju iepirkšana par dzimtu. Muižas rentes mājas tiek pārdotas zemniekiem īpašumā jau agrāk, bet šis process novadā tā īsti sākās pēc 1860. g. Ar māju iepirkšanu par dzimtu sāk veidoties gruntnieku kārta Latvijā. Novadā vispirms tas sākās Zādzenes un Plāteres muižās. Lielās muižas(Essenhof) māju izpārdošanu aizsāk Johans von Hānenfelds.

Vidzemes Latviešu Avīzes Nr.4 (1866.04.04)  Sludinājums –

…dara Rīgas-Valmieras apriņķa-tieşa zināmu: tas kungs J. von Hannenfeldt ka dzimtīpašnieks tās iekš Rīgas apriņķa un Madlienas draudzes būdamas Lielās muižas (Essenhof) lūdzis sludināšanu  pēc likumiem par to izlaist, ka tās pie šās muižas, pēc maksām notaksētas mājas, kā:
 1) Steķķi, zemes vērtība 26 dāld. 81/112gr., tam Lielās muižas(Essen hof) zemmniekam Mahrz Sprohģe, par 3224 rubļ. sudraba naudā.
2) Būmaņi zemes vērtība 21 dāld. 68 gr., tam Lielās muižas (Essen hof) zemmniekiem Mahrz un Andrees Brenzen, par 3263 rubļ. sudraba naudā.
3) Šķebiņi, zemes vērtība lielums isness 22 dāld. 17 gr., tam Lielās muižas (Essenhof) zemmniekam Jurim Brenzen, par 3550 rubļ. sudraba naudā.
tādā vīzē caur pie šās apriņķa-tiesas pieņemtam pirkšanas-kontraktam nodotas ir, ka tās pašas 3 mājas ar visām ēkām un piederošām tiem pieminētiem pircējiem , ka brīvs no visiem uz Lielās muižas(Essenhof) būdamiem parādiem un prasīšanām, neaiztiekams īpašums, viņiem un viņu mantiniekiem mantas- un taisnibas ņēmējiem piederēt būs; tad nu Rīgas-Valmieras apriņķa tiesa tādu lūgšanu paklausīdama caur šo sludināšanu visus un katru- tikai Vidzemes lielkungu biedrību vien nē- tā taisnības un prasīšanas ne uz tādu vīzi nevar atzīt…

Pircēju vidū Brencēnu dzimtas dēli. Sentēvs Brencis miris ap 1823. g. Viņa mazdēls, Būmaņu Kārlis, Indriķa dēls, apņem par sievu Lejas Silenu Maiju un viņu ģimenē dzimst 5 dēli: Brencis(1834), Miķelis(1836), Mārtiņš(1839), Andrejs(1841), Juris(1844). Dzimtas pēcnācēji aiznes Brencēnu un Madlienas vārdu pasaulē. Kā jau senlatviešu ģimenēs, vārdi no paaudzes paaudzē atkārtojas, varbūt tāpēc  vecajā periodikā bieži tiek jaukta abu mākslinieku Brencēnu radniecība. Tie ir Būmaņu Kārļa dēlu – Brenča un Andreja pēcnācēji.  Vecākā dēla Brenča mazdēls, mākslinieks Eduards Brencēns(1885), dzimis Kalna Silenos. Andreja dēls, mākslinieks Kārlis Eduards Brencēns(1879), dzimis Būmaņos. Eduards Brencēns  ir Kārļa Brencēna brālēna dēls.  No piektā, jaunākā dēla Jura dzimtas Šķebiņos, nāk ievērojamais veterinārs prof. Voldemārs Brencēns, skolotājs Kārlis Brencēns Rīgā.

Vecākais dēls Brencis bijis draugos ar draudzes skolotāju, ērģelnieku Hūnu un viņa dēlu gleznotāju. Abi ar brāli Andreju pie skolotāja Hūna mācījušies galdnieka amatu.

Izglītības Ministrijas mēnešraksts  Nr 05-06(01.05.1939)

Kad dzima mākslinieki Brencēni, gleznotājs Hūns jau atdusējās Madlienas kapos, taču viņa darbi rosināja nākošās gleznotāju paaudzes.

Daugava Nr.7(01.07.1930.g.) Uga Skulme

Kārlim tēva piekrišanu studijām Štiglica mākslas skolā Pēterpilī palīdzēja izgādāt Madlienas mācītājs Šrēders, bet materiālo atbalstu visu skolas laiku sniedza toreizējais Lielās muižas īpašnieks Zelmers.  Turpat izglītību turpina arī Kārļa brālēna dēls – Eduards Brencēns.

Mēnešraksts Piesaule 1929.g.06.01 J. Jaunsudrabiņš

Vēl interesants fakts no vēstures saistībā ar mākslu, ka 1863. gadā Madlienas draudzē ar vecā Hūna krustmeitu, Lielās muižas(Essenhof) varkaļa meitu Olgu Amāliju Gerhardi, laulāts Jūlijs Feders, vēlākais latviešu ainavu glezniecības klasiķis. Viņš mācījies un studējis kopā ar skolotāja Hūna dēliem. Olgas vecāki, muižas vara kalējs Aleksandrs Vilhelms Gerhards un Vilhelmīne Marija Frideriha dz. Lutz, draugos ar skolotāja Hūna dzimtu, kuri minēti kūmās Gerhardu bērniem. Vienam Gerhardu dēlam par krusttēvu aicināts arī pats  Lielās muižas īpašnieks Johans Hānenfelds ar kundzi. Jaunā mākslinieka ģimene apmetas Jelgavā.

19. gadsimta beigās Hanenfelds Lielo muižu pārdod linu lieltirgotājam Adolfam Zelmeram(Adolph Carl Friedrich Sellmer 1835-1908), kuram šai laikā jau ir ļoti kupla ģimene. Viņa sieva Auguste Dorotea dzim. Sellmer. Abi laulāti Pētera baznīcā Rīgā 1860. gadā. Pats Zelmers ir 1. ģildes tirgotājs un Lielās ģildes vecākais (linu, linsēklu un labības eksportfirmas vadītājs Rīgā) Sākums jaunajā dzīvesvietā izvēršas traģisks – Rīgā pazūd viņa dēls Persijs. Izejot no avīzes datuma var spriest, ka Zellmers par muižas īpašnieku kļuvis 1889. gada beigās.

Balss Nr.1(03.01.1890)

Dēls atrodas tikai septembrī, noslīcis Daugavā. Pēc 4 gadiem dilonis paņem dēlu Gustavu, agronomu. Šai laikā Zelmers nododas aktīvai saimniekošanai savā muižā, atvēris alus darītavu, projektē Lielāsmuižas liellopu staļļus, audzē zirgus, piedalās labdarībā.

A. Upīts „Vecas ēnas” (Lielajā muižā Zelmers, Zādzenē šai laikā saimnieko Kerkovius)

1898. gadā nomirst viņa sieva. 1905. gadā Zelmers cieš lielus zaudējumus, nemieru laikā tiek nodedzināti viņa īpašumi. Periodikā minēts, ka nodedzinātas 3 viņa muižas(liekas, ka bez Lielās muižas domāti īpašumi Grendeļi un Ķojas). Pēc vecā saimnieka nāves 1908. gadā īpašumu apsaimnieko viņa dēls Pauls Zelmers.

Jaunā muižas saimnieka – Zelmera dēla organizētās  Līgo vakara svinības 1909. g.

Latviešu Avīzes Nr.59(25.07.1909)

No Lielās muižas. Par reti sirsnīgu Jāņu dienas svinēšanu ”L” ziņo no Lielās muižas: 23. jūnijā visi Lielā pagasta saimnieki un saimnieces tikām ielūgti muižā uz Līgo vakara svinēšanu. Ap launaga laiku līdz ar muižas ļaudīm gājām vispirms pie lielkunga Sellmera un lielmātes līgot, kuri mūs uz balkona sagaidija un saņēma mūsu Jāņu zāles. Tad abi stādamies mūsu pulciņa priekšgalā, veda mūs uz svētku vietu. Pie svētku mielasta muižkungs, lielkunga uzdevumā, pateicās visiem svētku viesiem par apciemojumu un aizrādija, ka jaunā lielkunga nodoms esot dzīvot ar saviem kaimiņiem, kā ari muižas ļaudīm saticībā. Uz to tad paceldams glāzi un vēlēdams visiem labu, kā lielkunga, tā ari savā vārdā uzsaucot:”Augsta laime Jums!” No saimnieku puses pateicās Brūlenu Liepiņš par Sellmeru laipnību un viesmīlību, kuru lielmuižnieki jau pie vecā lielkunga esot piedzīvojuši Ķeizara kronēšanas svētkos…

1920. g. agrārās reformas gaitā muižas zeme, tāpat kā citās muižās, tiek ieskaitīta valsts zemes fondā un sadalīta bezzemniekiem. Visi lēmumi tika publicēti Zemes Ierīcības Vēstnesī. Līdztekus vecsaimniecībām veidojās jaunsaimniecības, kam Zemes banka uz atvieglotiem noteikumiem izsniedza aizdevumus.

Zemes Ierīcības Vēstnesis , Nr. 10-11 (01.06.1921.) 1921.g. sadalāmo muižu saraksts. Rīgas apriņķa Plāteres, Ķeipenes, Lielais pagasts.

Lielo muižu sadalīja 68 vienībās 1350ha kopplatībā. Jaunie zemes ieguvēji Lielajā muižā redzami Zemes ierīcības Vēstnesī (12.01.1923.)

Zemes Ierīcības Vēstnesis 12.01.1923.g. Zemes ieguvēji Lielajā muižā, grupa vai kategorija un piešķirtās zemes platība ha.

Paulam Zelmeram 1931. g. reģistrēta saimniecība Madlienas pag. Vāvuļi.

 Gut Saadsen

Tāds nosaukums vecajos rakstos Zādzenes muižai, kas bijusi  Madlienas draudzē(Sissegalschen kirchspiele).

Kā radies nosaukums? Vecajā periodikā esmu lasījusi šādu nostāstu – …Zādzenē reiz sērgā visi zemnieki izmiruši; viņu vietā no cietumiem salasījuši visādus zagļus, saukdami „sadzen, sadzen”. No tā arī muiža dabūjusi savu nosaukumu.  Cik tur izdomas, cik patiesības tagad grūti teikt, taču šādas situācijas, kad muižas palika tukšas- neražu un bada gados, slimību, karu , kungu nežēlīgas apiešanās rezultātā, nebija retums. Tā gadījās kaimiņos esošajā Vērenes muižā.

Manā bērnībā padomju gados bijušo Zādzenes muižas centru iezīmēja trīs, varenu koku ieskautas, alejas. Liepu, ozolu, kļavu, gobu un ošu vainagos patvērumu rada putni, bet vasaras svelmē tie sniedza ēnu gājējiem. Tās senatnē bija veidojuši kungi, apmetoties šeit uz dzīvi. Tagad, atjaunotajā Latvijā, no alejām maz vairs palicis pāri, tomēr iztēlē redzu, kā pa šādu ēnainu aleju kungi sendienās federratos svētdienās devās uz baznīcu. Kalpi nē, tiem pātarus saimnieki turēja mājās. Pa vienu no šīm alejām ceļš vijas uz Ogres upi un iet gar mana vectēva  izveidoto jaunsaimniecību “Avotiņi”. Varbūt tieši pa šo ceļu  meitenes gados staigājusi arī Ida Kerkoviusa, vēlāk slavena māksliniece – tolaik Zādzenes muižas īpašnieka meita. Viņas pēdējā nepabeigtajā gleznā tēlotas atmiņas par bērnību, kas pavadīta Zādzenes muižā pie Ogres upes.

Pati Zādzenes muiža piederējusi pie Madlienas- Meņģeles draudzes un laika gaitā gājusi no rokas rokā, laikam sevišķi ienesīga nav bijusi. Tālāk tekstā pievienoju fragmentus no Zādzenes muižas dvēseļu revīzijām(tautas skaitīšanas), Madlienas draudzes metrikām un vecajām publikācijām. Poļu laikos šis apvidus kopā ar Lielomuižu(Essenhof) piederējis Krīdeneru dzimtai. Pēc tam par dažādām summām vērtēts, līdz 1734. g. Zādzenes muižu par 2700 tāleriem nopircis Carl Gustav v. Buddenbrock. Šeit dzīvojusi viņa meita Doroteja Luīze ar vīru, majoru Gustavu Reinholdu fon Buddenbroku. No vecākiem abas muižas(Saadsen und Essenhof) mantojis vecākais dēls Gustav Johann von Buddenbrock(1758.-1821.), pēc izglītības jurists, 1786. g. minēts kā Zādzenes un Lielās muižas dzimtkungs. Sīkāk par šiem senajiem laikiem Vidzemes muižu vēstures materiālos.

Materialien zu einer Geschichte der Landgüter Livlands ,1-2.sēj, 1836. g. Materiāli no Vidzemes muižu vēstures.

Majors Buddenbroks 1778. g. muižu izrentējis mācītājam Daniel  Merkel(1714-1782), kam trešajā laulībā ar Rīgas Rātes kunga meitu Gerdrutu Elisabeth Merkel dzim. Brockhausen(1738-1807) dzimis dēls Garlieb Helwig Merkel, vēlākais „Latvieši……” autors. Daniels Merkels miris 1782. g., apglabāts Jēkaba kapos Rīgā. Pēc tēva nāves Garlībam jāpārtrauc mācības Rīgā. 3 gadus viņš pavadījis Zādzenes muižā,  palīdzot mātei saimniecībā. Šai laikā pusaudzis daudz laika pavada tēva bibliotēkā, kur iepazīstas ar apgaismības laikmeta rakstnieku darbiem. Tam liela nozīme Garlība garīgajā izaugsmē. Apgaismības ideju ietekmēts, Merkels 18. gs beigās aicinās atbrīvot Vidzemi no dzimtbūšanas. Mācītāja kundze Ģertrūde ar bērniem- Johanu Vilhelmu (1763), Hermani Gotfrīdu(1765), Gustavu Otto(1766), Garlību Helvigu(1769), Beati Elizabeti(1768) minēta Madlienas draudzes dievgaldnieku sarakstos.

Madlienas draudzes dievgaldnieku saraksts 1784. g. 20. maijs. Kopā ar māti minēts vecākais dēls Johans Vilhelms, jaunākais dēls Garlībs Helvigs un meita Beate Elizabete.

Garlībs Helvigs Merkels (1769-1850) un māsa Beate Elizabete gājuši mācībā Madlienas draudzē un mācītājs Pegaus 1784. gadā viņus iesvētījis.   Mācītāja atraitnes ģimenei iztikšana bijusi grūta, finansiālo grūtību dēļ vērtīgā bibliotēka tiek pārdota. 1785. g. ģimene pārcēlusies uz Rīgu un Garlībs atgriežas Domskolā.

Doma baznīca miršanas ieraksts 1807.g. 1807. g. aug. mirusi Gerdrutha Elisabeth Merckels,  69 g. 4 mēn.veca.

Katlakalna draudze miršanas ieraksts 1850. g. Garlieb Helwig Merkel, Dr. philosophiae, auf Depkinshof. (Šeit ierakstā nepareizi norādīts Garlība dzimšanas gads. To var redzēt Lēdurgas draudzes ierakstos -1769.g.)

Rīgas latviešu biedrība 1869. gadā Katlakalna kapos uzcēla Merķelim pieminekli ar uzrakstu: “Par piemiņu no pateicīgiem latviešiem”.

19. gadsimtā Zādzenes muiža saistīta ar Bredšneidera, Belawary, Kerkoviusa dzimtām. Gustavs Johans Buddenbroks 1800. g. muižu ieķīlā un tās īpašnieks kļūst poļu tirgotājs, Rīgas birģermeisters Christian von Bredschneider, kurš 1782. g. Doma baznīcā laulāts ar atraitni Catharine Elisabeth dzim. Fix(atraitne Reimer). Šeit reģistrēta viņu kopējās meitas Christiane Elisabeth(1786- 1849) dzimšana. Atraitnei arī bērni no iepriekšējās laulības.

Kungiem muiža, liekas, bijusi vairāk tāda ārpilsētas rezidence, kur uzturēties brīvajā laikā un brīvdienas pavadīt bērniem. Šeit savas brīvdienas pavadījuši Bredšneidera mazbērni, meitas  Christiane Elisabeth un Ģertrūdes baznīcas mācītāja Martin Balthasar Berkholz dēli. Par to vēlāk savās atmiņās raksta vecākais dēls, vēlākais Jēkaba baznīcas mācītājs, Kristians Augusts Berkholcs (1805). Viņa brālis, birģermeisters Ārends Berkholcs( 1808 – 1888).

Rigasche Stadtblätter 05.05.1883. Mācītāja Martina Berkholca vēstule kundzei uz Zādzeni 1812. g.

Broces zīm. 1796. g. Zādzenes kungu māja.

Tagad var tikai iztēloties, kur konkrēti  tas bijis, jo Zādzenes centrs slīgst kokos un no zīmēšanas laika pagājis vairāk kā 200 gadu.

Rigasche Stadtblätter 08.12.1883.  Īss kopsavilkums par Zādzenes muižas dzimtkungu kopš 1800.g., poļu tirgotāju, Rīgas birģermeisteru  Christian von Bredschneider (1746– 1824), kurš miris Zādzenē, atstājot meitu, mācītāja kundzi Kristianu Elizabeti Berkholcu.

1816. g. Zādzenes muižas dvēseļu revīzijas – toreizējās Livland(Vidzemes) guberņas Rīgas apriņķa, Sissegales draudzes novada, Zādzenes privātmuižas īpašnieks Christian von Bredschneider.

Pēc vecā muižas īpašnieka Christian von Bredschneider nāves 1824. g. mantiniece ne tikai viņu meita, bet arī sievas bērni no iepriekšējās laulības: kuģa kapteinis Franz Thomas Reimer un doktora kundze Christiane Elisabeth Brehm dzim. Reimer.

Pie toreizējo īpašumu iegūšanas veida redzams, ka muižas bieži tika ieķīlātas, cits šīs ķīlu zīmes izpirka un tā ieguva īpašumu.

Bet muižas zemniekiem šai laikā svarīgs notikums – uzvārdu došana. Zādzeniešiem tur veicies tīri labi. Uzvārdi trāpījušies pieklājīgi un 1826. g. revīzijā(sakarā ar uzvārdu došanu), muižas zemniekiem ierakstīti šādi uzvārdi: Ābols, Baumanis, Balodis, Bērziņš, Bundiņš,  Dāboliņš, Dannenfelds, Eglīts, Eniņš, Eriksons, Graudiņš, Jēkabsons, Jansons, Ivans, Kalniņš, Kārkliņš, Ķervēns, Krauja, Lasis, Liepiņš, Liece, Lūsis, Majors, Markovskis, Mauliņš, Melbārdis, Mucenieks, Ozoliņš, Peders, Pētersons, Zeibots, Zemzariņš, Zvirgzdiņš, Ulpe, Upīts, Vasiļēvičs, Vaivariņš, Vītoliņš, Celmiņš. Uzvārdu došanu uzraudzīja vietējais muižnieks, bet apstiprināja pagasta tiesas vīri – tiesas priekšēdētājs, piesēdētāji, pagasta priekšnieks, kuri to apstiprināja, liekot 3 krustus.

Pagasta tiesas vīri 1826.g. 20.aug. revīzijā: Ādams Jēkabsons, Jānis Bērziņš, Juris Upīts, Jānis Vītoliņš, Pēteris Zemzariņš. Iegrāmatošanu veica pagasta skrīveris Johans Gotfrīds Hasse.

Tas bija liels notikums. Nu kučiera Jēkaba vai vaļinieka Pētera vietā katram savs personas apliecinājums – uzvārds. Muižas mājas numurētas jau senāk. Pirmais numurs Muižai, tālāk zemnieku sētas.

1834. g. revīzijā minētas 29 pie muižas piederošās mājas: Ziedi, Hoflage(Degļi), Vāveres, Vanagi, Buženi, Kupleni, Tentiņi, Lejas Mākani, Kalna Mākani, Kallkal(Dzirkaļi), Juceni, Vilki, Pumpuri, Caunes, Baģeni, Lejas Bundiņi, Kalna Bundiņi, Lejas Vaišeni, Kalna Vaišeni, Jaunzemi, Spundes, Šakāres, Rozes, Rasas, Purgaiļi, Oglenieki, Stūrīši, Ķīļi, Bērzumuiža.

Zādzenes muižas  dv. rev. 1826. g. Alfabētiskais iegūto uzvārdu, saimes un māju numuru saraksts.

Zādzenes muižas  dv. rev. 1826. g. Alfabētiskais iegūto uzvārdu, saimes un māju numuru saraksts.

Zādzenes muižas  dv. rev. 1826. g. Alfabētiskais iegūto uzvārdu, saimes un māju numuru saraksts.

Zādzenes muižas  dv. rev. 1826. g. Alfabētiskais iegūto uzvārdu, saimes un māju numuru saraksts.

Kā zemāk redzams no tiesu paziņojuma, ap 1843.g. Zādzenes muiža novērtēta uz 40 000 sudraba rubļiem(ķīlu zīmes) un pāriet Belawary dzimtas īpašumā(Carl Gustav Georg Burchard von Belawary).

Rigascher Anzeigen 04.11. 1843.

1850. g. dvēseļu revīzijā Johans Kārlis Gustavs Burharts von Belawary minēts kā Zādzenes muižas pārvaldnieks.

1858. g. dvēseļu revīzija – kā Zādzenes muižas īpašnieks minēts Johann Karl Gustav Burchart von Belawary.

Madlienas draudzes grāmatās redzami ieraksti sakarā ar ģimenes dibināšanu un bērnu dzimšanu.

1848. g. decembrī Madlienas draudzē laulāti: Johann Carl Gustav Burchard von Belawary ar madame Emilie Siegel. Zādzenes muižā dzimuši viņu bērni:

* Johans Kārlis Gustavs Burchart von Belawary 1849. g. oktobris.

* Anna Marija Viktorija Burchart von Belawary 1851. g. decembris.

* Karolīne Emīlija Elīze Burchart von Belawary 1853. g. maijs.

19. gs. otrajā pusē muižu rentes mājas tiek pārdotas zemniekiem īpašumā. Māju iepirkšana draudzē vispirms sākās Zādzenes muižā, tad Plāterē, Meņģelē, Ķeipenē.  Zādzenē šai jomā rosīgi darbojies Belawary, izpārdodot muižas mājas. Dārgākās mājas tiek pārdotas par 9000 rbļ, lētākās par 1500 rbļ. Sludinājumi  atkārtoti redzami tā laika Vidzemes Latviešu avīzē.

No fragmenta 1861. g. avīzē redzams, ka J. C. G. Burchart von Belawarn bijis Madlienas draudzes priekšnieks, bet viņa biznesa lietas redzamas vecajā periodikā – Vidzemes Latviešu Avīzēs 05.03..1863. , 26.03.1863. ,25.04.1863. publicēti sludinājumi par māju pārdošanu. Pārdoti:

„Ziedi”  – Zeibotam 3604 rbļ 50kap

„Spundes, Griķīši, Pumpuri”  –  Freibergam 8807 rbļ 46kap

„Tentiņi” –  Mežakam 3414 rbļ 66kap

„Vāveres” – Mauliņam 4032 rbļ 26 kap

„Purgaiļi”  – Lediņam 2978 rbļ

„Lejas-Mākani”  – Zemītim 4111 rbļ 93kap

„Degļi”  – Jākobsonam 4837 rbļ 60kap

Kā noprotams no teksta, pircēji toreiz bijuši no dažādiem pagastiem.

Vidzemes Latviešu Avīzēs 05.03.1863.

…Lielskungs Johann Carl Gustav Burchard von Belawarn, kam Zādzenes muiža(Rīgas apriņķa Madlienas draudzē) ķīlām pieder, šo tiesu lūdzis, lai par to sludināšanu izlaižot, ka viņš to pie šās muižas, pie klausīšanas(klaušu) zemes piederīgu grunts gabalu „Ziedi” lielu 22 dālderi 9 gr.(un to pie šā gruntsgabala piedalītu, uz muižas zemi būdamu meža gabalu, 20 pūrvietas lielu, priekš ka tā apstiprināšana taču tai pienākamai tiesai paturēta ir), tam iekš Zādzenes muižas iedamam Vatrānes zemniekam Miķelim Zeibotam par 3604 rubl. 50 kap. sudr. pārdevis un šo naudu pie apriņķa tiesas nolīdzis, ka šī māja tam Miķel Zeibot, ka brīva no visiem tiem parādiem, kas Zādzenes muižai ir,- pieder. Tad nu apriņķa tiesa uzaicina visus un katru, kam kāda pretimrunāšana par šo pirkšanu būtu, – lai tie visi ar savām prasībām iekš 3 mēnešiem, no apakšā rakstītās dienas skaitot t.i. līdz 5.jūnijam š.g. šeitan pieteicas; pēc pagājušā laika nevienu vairs nepieņems, bet pieminētu gruntsgabalu ‘Ziedi” (ka apstiprināšana par to uz muižas zemi būdamu meža gabalu tiesai paturēta tiek) tam pircējam Miķel Zeibot par dzimtīpašumu norakstīs.

Valmierā pie apriņķa tiesas tai 5.martā…1863.

Izteiksmes veids un specifiski termini brīžiem traucē saprast tekstu, bet tas tomēr 1863. gads…

Vidzemes Latviešu Avīzes 05.03.1863. Līdzīgs sludinājums par „Degļu” pārdošanu zemniekam Mārtiņam Jēkabsonam.

Latviešu Avīzes 15.07.1870.

Par dzimtu māju pirkšanu Vidzemē no 23. okt. 1869.g.-23. janv. 1870.g.

(pārdevēja vārds/ muižas vārds/cik dālderu/ cik maksāts)

Dālderis caur caurim rēķinājot maksā 146 rbļ. To jau katrs varēja paredzēt, lai gan pareģons nebūdams, ka šinī gada ceturksnī, no Okt. līdz Janv. mazāk ciematu zemes tikšot pirkts ne kā agrākos gada ceturkšņos, dēļ tiem abiem sliktiem gadiem, kas mums bijuši. Tāpat laikam ari būs tanīs abējos gada ceturkšņos, kas mums ir priekšā.

Bet kad tik Dievs palīdzēs un labus gadus dos, tad protams ka tā pirkšana un līdz ar pirkšanu tautas atzelšana uz priekšu ies.

Vidzemes Latviešu avīzes Nr. 10(30.05.1869.)

Kad tas Rīgas- Valmieras apriņķa, Madlienas draudzē, Zādzenes pagastā, dzīvodams Vanag mājas saimnieks Mārtiņš Upīts parādu dēļ konkursī kritis, tādēļ viņa manta uz akcioni pārdota – tad Zādzenes pagasta tiesa caur šo uzaicina visus, kam no tā Mārtiņa Upīša riktīgas prasīšanas būtu, kā arī tos, kam tas parādā,- visvēlāki  līdz 7. sept. š.g. pie šās pagasta tiesas pieteikties, jo vēlāki nevienu vairs neklausīs, bet ar parādu slēpējiem pēc likuma izdarīs.

Zādzenes pagasta tiesa, Pumpur mājā, 9. apr. 1869.

Priekšsēdētājs M. Mauliņš

Skrīveris P. Absiņ.

Šādi teksti saistībā ar Zādzeni lasāmi vecajās avīzēs pirms 150 gadiem.

Par pēdējo Zādzenes muižas īpašnieku kļuvis Teodors Ferdinands Kerkovius(1838 – 1915) no senas vācbaltiešu  dzimtas.  Viņa brālis Ludvigs Vilhelms Kerkoviuss – Rīgas pilsētas galva no 1890. – 1901. gadam. Teodora Ferdinanda sieva Jūlija, dzim. Šulca. Laulības slēgtas Rīgas pils. Jēzus draudzē 1872. g. Tirgotāja un muižas īpašnieka ģimenē dzimuši 12 bērni, kas kristīti gan Rīgā Jēzus draudzē, gan Madlienas draudzē. Ceturtais bērns ģimenē, meita Ida Luitgarde Kerkoviusa(1879 – 1970), augusi Zādzenes muižas gleznainajā apkārtnē, pirmo māksliniecisko izglītību guvusi Rīgā, pēc tam Vācijā, kļuvusi par ievērojamu mākslinieci. Viņas gleznas, pasteļi, lietišķās mākslas darbi ar savām dzīvespriecīgajām krāsām regulāri priecējuši izstāžu apmeklētājus Vācijā. Kā madlienieši ar Hūnu tā arī zādzenieši var lepoties ar savu mākslinieci, jo gleznotāja vēl mūža nogalē atgriežas pie šīm bērnības atmiņām Zādzenē.

2001.06.23. Brīvā Latvija: Apvienotā ”Londonas Avīze” un „Latvija”

Malerin * 1879, 31.08.Riga/Livland † 1970, 08.06.Stuttgart

Par Zādzenes muižas iegūšanas veidu liecina ieraksts no Kerkoviusu dzimtas ģenealoģiskajām piezīmēm.

Teodoram Ferdinandam kopā ar Zādzenes muižas īpašnieku bijis kopīgs koksnes uzņēmums. Darījumi nav bijuši veiksmīgi un tā rezultātā T. F. Kerkovius muižu pilnīgi pārņemis savā īpašumā. Acīmredzot, šai darījumā muiža otram dalībniekam kalpojusi kā materiālais nodrošinājums. Drīz Kerkovius likvidējis savu koksnes biznesu, jo darījumi nav sekmējušies, un turpmāk nodarbojies tikai ar lauksaimniecību. Teodoram piederējusi arī māja Rīgā, kuru gadu gaitā ģimene mainījusi, lai bērniem būtu iespējamas skolas gaitas. Viņš pats galvenokārt dzīvojis Zādzenē.

1905. g. revolūcijas laikā Kerkovius savā lauku īpašumā piedzīvojis lielus zaudējumus – kungu māja Zādzenē tikusi nodedzināta, līdz ar visu pārējo bojā gāja dzīves laikā savāktā bibliotēka, dokumenti, vēstules, ģimenes relikvijas. Pēc ugunsgrēka gan māja tika atjaunota, taču ar vecās mājas iedzīves – ģimenes relikviju, bibliotēkas zaudējumu tā īpašnieks nespēja samierināties.

Sākumā vecais kungs un vēlāk viņa mazdēls Ginters Edgars Kerkovius (1909-1987) veikuši ģenealoģiskos  pētījumus un apzinājuši vairāk nekā 2000 dzimtas locekļus sākot no 14. gs., ap 300 no tiem savu dzīvi saistījuši ar Latviju.

Genealogische Notizen die Familie Kerkovius. Kerkoviusu ģimenes ģenealoģiskās piezīmes.

Pēc Teodora Ferdinanda Kerkoviusa nāves 1915. gadā mantinieki 11 viņa bērni(1 meita mirusi maza).

VV 04.12. 1923. g. Valsts zemes fondā ieskaitīto nekustāmo zemes īpašumu saraksts un atsavināto muižu bijušo īpašnieku uzvārds.  Zādzenes muižas īpašnieki  visi Teodora Kerkoviusa bērni.

Latvijas Satversmes sapulce izstrādāja un pieņēma agrārreformas likumu, kurš stājās spēkā 1920.g. 2. oktobrī. Saskaņā ar šo likumu, tika nodibināts valsts zemes fonds, kurā ieskaitīja kroņa muižu, privātmuižu un mācītājmuižu zemes. Reformas mērķis bija jaunu saimniecību ierīkošana un esošo paplašināšana kā arī dažādu saimniecisku uzņēmumu, ciemu un pilsētu paplašināšana. Bijušo muižu zemes tika sadalītas un tā tas notika ari Zādzenes muižā. Jaunsaimniecībām valsts Zemes banka izsniedza aizdevumus uz izdevīgiem noteikumiem un to īpašnieki cēla mājas. Tā Zādzenes muižā radās jaunsaimniecības -Liepkalni, Bērzkalni, Avotiņi, Laukgaļi, Urdziņas utt. Agrārā reforma padarīja par zemes īpašniekiem agrākos latviešu kalpupuišus, kam bieži vien nebija nekā vairāk kā tikai viņa rokas.

Zādzenes muižas centrs palika dēla Gosvina īpašumā un pārdots ap 1936. g. 1922. g. Zādzenes nodokļu maksātāju sarakstos redzami 2 dēli ar ģimenēm Gosvins Heinrihs – īpašums „Zādzenes muiža” un Artūrs Egons –īpašums „Juceni”. Gosvins 1939.g. izceļojis, bet Artūrs kritis karā Austrumu frontē 1945. g.

Zemāk redzams Zemes Ierīcības Vēstnesī Nr.7 (01.04.1921.) publicēts  agrārreformas gaitā  sadalīto muižu saraksts Rīgas apriņķī. Te redzama muižu kopējā platība pūrvietās. Zādzenes muižas kopplatība šeit minēta 4954 pūrvietas. Pēc šī saraksta spriežot, Zādzene bijusi viena no lielākajām apkārtējām muižām.

Zemes Ierīcības Vēstnesis Nr. 7 01.04.1921. 1920.g. sadalīto muižu saraksts

Periodika.lv iegūstamas norādes arī par jaunajiem muižu zemes īpašniekiem. 1920.gada agrārās reformas gaitā Zādzenes muižu sadalīja 62 vienībās 1377 ha kopplatībā, tādi dati doti vecajā periodikā.  Pie zemes par saviem nopelniem tika Latvijas Brīvības cīnītāji, kalpi, bezzemnieki. Pretendenti tika sadalīti vairākās grupās un kategorijās, atkarībā no tā piešķirtās zemes lielums.

Zemes Ierīcības Vēstnesis 20.06.1922 Galīgi piešķirtās  zemes Zādzenes muižā.

Pēdējā ailē piešķirtā zemes platība ha. Te nu bija tas latvieša izsapņotais „savs kaktiņš, savs stūrītis”.  Uz muižas zemes sākās intensīva jaunsaimniecību attīstība, bet vārds ”muiža”  pakāpeniski izzuda no leksikas.

Zemes Ierīcības vēstnesis 20. 06.1922.  Īpašumā piešķirtās muižas mājas.

Līdztekus jaunsaimniecībām palika arī vecsaimniecības, kurām jau bija iekopta zeme, mājas. Vecsaimniecību iepriekšējie parādi tika nolīdzināti par niecīgām summām. Tā tas noritēja Vidzemē. Katrā Latvijas daļā jeb bijušajās Krievijas guberņās(Vitebskas guberņā-Latgalē, Kurzemes guberņā-Kurlandē) zemes reformai bija savas ninses.

Zādzene 1930. g.

Tāds ir vecajā periodikā pieejamais stāsts par Zādzenes muižu un tās īpašniekiem aptuveni 200 gadu garumā.

Madlienas pagastu veidojušas bijušo apkārtējo muižu zemes. Agrākos laikos katrai muižai bija savs pagasts, bet 19. gs. beigās mazie pagasti tika apvienoti. Tā arī  Lielais pagasts tika apvienots ar Zādzenes, Vērenes, Lauberes, Ozolmuižas pagastiem ar centru Madlienā.

Mājas viesis 16.08. 1900.

Pie Lielā pagasta aizpērn tika pievienoti Ozolu, Lauberes, Zādzenes un Vērenes pagasti un tagad kopīgi saucas par Lielo pagastu. Mūsu pagastā 5 pagastu skolas, no kurām visvairāk tiek slavēta Lielās muižas(Essenhof) skola. Šai skolā mūsu mazo izglītošanas darbā cītīgi un nenogurstoši strādā jau kādus 13 gadus K. Auziņa kungs, kurš vārda pilnā ziņā atzīstams par saprātīgu un cītīgu darbinieku. Kaut gan par taisāmo tiesas māju galīgi nospriests, un no pagasta nodokļu maksātājiem priekš tiesas mājas tiek nodokļi ņemti, tad tomēr tā vēl netiek taisīta, ne ari priekš tās materiāls gādāts. Ja tiesas māja būtu nepieciešami vajadzīga, tad ari netiktu nekas šai lietā kavēts, bet šimbrīžam tā ir gluži pieciešama, jo pagasta darīšanas un tiesas sēdes tiek noturētas Lielā muižā, tā sauktajā „lejas ērbeģī”, kurā dažas istabas pagasta vajadzībām muižas dzimtkungs A. Zelmers atvēlējis par brīvu. Līdz brandvīna monopola ievešanai tiesas ļaudīm bija diezgan labi, jo muižā bija krodziņš, kurā tie ne tik vien kā slāpes varēja dzēst, bet ari atrast pajumti, bet tagad tas ir ciet un varbūt ari neatvērsies priekš izslāpušiem alkohola dzērējiem.- Pēdējos gados šejienieši vairāk piekopj moderniecību un tagad katrā lielākā saimniecībā atrodams piena nokrejotājs- centrifūga jeb kā to mēdz saukt „centeris”.

Pagasta vecākais pārzināja pagasta magazīnu- labības uzkrājumu neražas gadiem, ar laiku to aizvietoja ar naudas uzkrājumu „pagasta lādē”.

Dzimtenes Vēstnesis Nr.14(18.01.1912)

Lielais pagasts(Madlienas draudzē) sastāv no 5 mazākiem pagastiem, kuri savienoti vienā zem virsēja nosaukuma. Katrā agrākajā pagastā bijuse sava labības magazina, tā tad tagadējā pagastā to iznāk veselas piecas. Kā tas jau tagad Vidzemē parasts, tā ari mēs magazinas labības krājumus pamazām pārvēršam naudā. Nupat 13. janv. izpārdeva bijušā Ozolu pagasta labības magazinu…

Vēsturiski tas saucās Lielais pagasts, ko 1925. g. pārdēvēja par Madlienas pagastu.

Par pagastu nosaukumu maiņu Saeimas 1924. g. jūnija lēmums.

Policijas Vēstnesis 1925.g.14.08.

Laika gaitā robežas mainījušās ietverot arī daļu no Ķeipenes, Plāteres pagastiem.

Bet gadsimta sākumā Madlienā jau tiek īstenotas dažādas biznesa idejas.

Mājas Viesis Nr.22(02.06.1899)

Madlienas lauku aptiekā, Rīgas apriņķī, provizoram H. Šimkevičam atļauts ierīkot mākslīgu minerālūdeņu un limonādes izgatavošanas ietaisi.

Baltijas Vēstnesis Nr.83(12.04.1904)

Vidzemes gubernatora vietas izpildītājs atļāvis Pēteram Mērniekam ierīkot Madlienas miestā(Rīgas apriņķī) fotografējamu ietaisi.

Tiek atvērta pasta nodaļa, telegrāfs ar iespējām veikt  krājoperācijas,  par ko ziņo Baltijas Vēstnesis.

Baltijas Vēstnesis 02.07.1901.

Madlienā(Sissegal), Rīgas apriņķī, ar pasta un telegrāfu virsvaldes atļauju no šā gada 1.jūlija atvērta pasta nodaļa, kur pieņems un izdos visādas pasta korespondences.

Baltijas Vēstnesis 20.12. 1901.

Madlienes (Sissegal) pasta nodaļā no 1902. gada 1. janvāra atvērs pasta-telegrāfa krājkasi, kur izdarīs krāj-operācijas, kā ari pārdos 5 un 10 kap. krājmarkas.

1905. gadā Madlienas-Skrīveru apkaimē notiek aktīva revolucionāru kustība. Kad sāka plosīties soda ekspedīcijas, vēl diezgan ilgi un sekmīgi darbojās Madlienas „mežabrāļi”. Mežabrāļu organizācijas sastādītos noteikumus ievēroja visi novada iedzīvotāji. Pusotru gadu bija slēgta Madlienas baznīca un krogs. Nelielajā reģionā notika dažādas mežabrāļu operācijas. Tās rādīja, ka šai apkaimē valda karš, kurā tika iesaistīti  visdažādākie sabiedrības slāņi. Šo cīņu gaitā piedzīvoti dažādi zaudējumi,  nopostītas apkārtējo muižu mājas(Essenhof, Saadsen, Fehren).

Latviešu Avīzes Nr.6(21.01.1906)

…Soda negaiss pārsteidzis ari mūsu revolucionārus, kas sevišķi sparīgi rīkojās Madlienas apvidū. No vairāk pusēm Madlienas kiršpīlē sanāca karaspēka nodaļas, lai darītu galu šejienes nekārtībām. Galvenie vadoņi, kā jau parasts, izbēguši. Viņu piekritēji dabon ciest bargu sodu. Nošautas 9 personas un Aderkašu pagastā nodedziņātas 3 lielas mājas. No karaspēka nodedzināta ari Madlienas draudzes skola, kas kiršpīlei maksājuse gandrīz 10.000rub. Draudzes skola bijuse revolucionāru galvenais sēdeklis un viens viņas skolotājs bijis vietējā revolucionāru centrālbiroja priekšsēdētājs. Otram skolotājam Ūdrim, kas nav piedalījies pie revolucionāras kustības un kam revolucionāri bija draudējuši ar nāves sodu, karaspēks atļāvis izkravāties ar visu mantību uz savas sievas mājām. Nākošā naktī tomēr šīs mājas no revolucionāriem nodedzinātas. Šejienes revolucionāri izturējušies ar vislielāko nekaunību. Baznīcā daudzreiz tikušas noturētas sapulces, pa kuru laiku ticis smēķēts, dzerts un plītēts…

Lielā muiža — Rigas apr. Īpašnieks: AdolfS Zelmers. Nodedzināta 1905. g. decembrī (www.zudusilatvija.lv)

1930. gadi Lielā muiža. Īpašnieks A. E. Lielmanis (www.zudusilatvija.lv) Nopostīta 1905. g., atjaunota 1912. g., pēc otrā pasaules kara šeit ierīkota skola.

1917. gadā bijušajiem muižu kalpiem vēl bija tikai sapnis par savu zemi, bet viņi jau dibināja biedrības.

Līdums Nr.154(09.07.1917.) Latviešu Zemnieku Savienības jaunas nodaļas.

Lielā pagastā(pie Madlienas) ceturtdien, 6. jūlijā pagasta namā Savienības lektors J. Melders runāja par Latviešu zemniecības uzdevumiem un paskaidroja Latviešu Zemnieku Savienības programmu. Tika nodibināta Lielā pagasta nodaļa. Par biedriem tūliņ iestājās 114 biedru, no kuriem lielākā daļa ir tā sauktie bezzemnieki. Ievēlēja pagaidu valdē 7 locekļus, no kuriem 4 ir bezzemnieki. Priekšnieks A. Siliņš(bezzemnieks).

Savas liecības atstājis pirmais Pasaules karš un Latvijas Brīvības cīņas.

Svētdienas Rīts Nr.22(04.09.1921)

Madlienas apkārtne stipri cietusi no kara darbības. Braucot, pa ceļu visgarām redzamas nopostītas ēkas. Dažā ēkas stūrītī, kur vēl atlikušas sienas, pagaidām apmetušies agrākie iemītnieki. Mazā pajumte ierīkota pagaidām, lai būtu kur apmesties, kamer visu ēku atjaunos.Cietušas ari baznīcai piederošās ēkas un kapsēta. Kapsētas žogs aiznests līdz kara viesulī…

Jaunākās Ziņas Nr.162(23.07.1937)

Pēc Brīvības cīņām Madlienai priekšā nedaudz vairāk kā 20 izaugsmes gadi. Gadsimta sākumā Madliena bija visai maz apdzīvots ciems ar nedaudz mājām tikai baznīcas tuvumā. 20. gs divdesmitajos gados izvestās agrārreformas rezultātā muižu un mācītājmuižu zemes tika ieskaitītas valsts zemes fondā un sadalītas zemes prasītājiem. Reformas mērķis bija jaunu saimniecību ierīkošana un esošo paplašināšana kā arī dažādu saimniecisku uzņēmumu, ciemu un pilsētu paplašināšana. Un tā pagastā līdzās jau esošajām vecsaimniecībām ritēja jaunsaimniecību apbūve. Līdzekļus sniedza bankas uz izdevīgiem noteikumiem. Intensīvās celtniecības rezultātā, ciems strauji izauga.

Jaunākās ziņas Nr226(04.10.1924)

Jaunsaimniecība Lielā pagasta Skalavās. Saimnieks R. Rimša vienā gadā uzcēlis visas ēkas.

Toreizējie zemes īpašnieki Madlienas pagastā pēc agrārreformas izvešanas.

Lauksaimnieku un citu zemes īpašnieku adresu grāmata 1931.g.

Lauksaimnieku un citu zemes īpašnieku adresu grāmata 1931.g.

Lauksaimnieku un citu zemes īpašnieku adresu grāmata 1931.g

20. gs. 20 – 30tajos gados Madlienā aktīva sabiedriskā dzīve , dibinātas dažādas biedrības, šo biedrību ietvaros organizēti dažādi pasākumi, sanākšanas. Ir beidzies pirmais Pasaules karš, izcīnīta brīva Latvija, veikta agrārā reforma, Madliena uzplaukst. 20 gadi doti mierīgai dzīvei, priekšā izsūtīšanas, jauns karš un padomju laiks.

Pēc portālā  Biographien publicētajiem datiem pagastā dibinātas un darbojušās:

Brīvības pieminekļa Madlienas pagasta komiteja * 01.01.1930.

Lielā krājaizdevu sabiedrība
Sk. „Madlienas krājaizdevu sabiedrība

Lielā kultūras biedrība
Sk. „Lielā kultūras biedrība „Straume”

Lielā kultūras biedrība „Straume” * 23.12.1913. [1902] + 25.05.1939.
25.05.1939. iekļauta „Madlienas pagasta lauksaimniecības biedrībā”

Lielā pagasta krājaizdevu sabiedrība
Sk. „Madlienas krājaizdevu sabiedrība”

Lielā pagasta lauksaimniecības mašīnu koplietošanas biedrība * 20.12.1922. + 30.07.1930.

Lielā pagasta lopkopības pārraudzības biedrība
Sk. „Madlienas lopkopības pārraudzības biedrība”

Lielā pagasta meliorācijas sabiedrība * 01.04.1925. + 18.12.1929.

Lielā pagasta savstarpīgā apdrošināšanas biedrība
Sk. „Madlienas savstarpējā apdrošināšanas biedrība”

Lielā pagasta un apkaimes piensaimnieku sabiedrība
Sk. „Lielā pagasta un apkārtnes piensaimnieku sabiedrība”

Lielā pagasta un apkārtnes piensaimnieku sabiedrība * 09.09.1925. + 04.12.1934.
18.07.1928. pārdēvēta agrāk „Lielā pagasta un apkaimes piensaimnieku sabiedrība”
04.12.1934. iekļauta „Krapes piensaimnieku sabiedrībā”

Lielā pagasta Verenes lauksaimniecības mašīnu koplietošanas biedrība
* 20.12.1922. + 22.04.1934.

Lelā savstarpīgā uguns apdrošināšanas biedrība
Sk. „Madlienas savstarpējā apdrošināšanas biedrība”

Madlienas Apseupes meliorācijas sabiedrība * 10.07.1926.

Madlienas brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība, dib. 1928. * 07.03.1928.

Madlienas draudzes krāšanas un aizdošanas biedrība * 1888. + 1917.

Madlienas dziedātāju biedrība * 20.06.1890. + 1916.

Madlienas Ķeipenes mednieku biedrība
Sk. „Madlienas mednieku biedrība”

Madlienas krājaizdevu sabiedrība * 11.01.1908.
24.10.1923. pārdēvēta agrāk „Lielā krājaizdevu sabiedrība”
21.03.1933. pārdēvēta agrāk „Lielā pagasta krājaizdevu sabiedrība”
05.04.1938. pārdēvēta agrāk „Madlienas pagasta krājaizdevu sabiedrība”

Madlienas labdarības biedrība * 1887. + 1916.

Madlienas lopkopības pārraudzības biedrība * 04.10.1922.
22.12.1936. pārdēvēta agrāk „Lielā pagasta lopkopības pārraudzības biedrība”
12.01.1939. pār. agrāk „Madlienas un apkārtnes lopkopības pārraudzības biedrība”

Madlienas mājlopu audzētāju biedrība * 10.07.1929.
25.08.1939. pārdēvēta agrāk „Madlienas rajona Latvijas brūno lopu audzētāju biedrība”

Madlienas 383. Mazpulks * 16.03.1934. + 1940.

Madlienas mednieku biedrība * 27.07.1921. + 26.05.1941.
24.05.1938. pārdēvēta agrāk „Madlienas Ķeipenes mednieku biedrība”

Madlienas meliorācijas sabiedrība „Leja” * 22.12.1928.

Madlienas novada dziesmusvētku biedrība * 06.02.1934.

Madlienas pagasta aizsardžu pulciņš * 07.11.1926. + 07.07.1940.

Madlienas pagasta biškopības biedrība * 25.08.1920.+ 30.08.1938.
12.09.1933. pārdēvēta agrāk „Madlienas pagasta un apkārtnes biškopības biedrība”

Madlienas pagasta jaunatnes pašizglītības biedrība „Asni” * 03.02.1926. + 16.06.1936.

Madlienas pagasta krājaizdevu sabiedrība
Sk. „Madlienas krājaizdevu sabiedrība”

Madlienas pagasta lauksaimniecības biedrība * 11.01.1938.
25.05.1939. pievienota „Lielā kultūras biedrība „Straume”

Madlienas pagasta meliorācijas sabiedrība * 10.07.1926.

Madlienas pagasta savstarpējā uguns apdrošināšanas biedrība
Sk. „Madlienas savstarpējā apdrošināšanas biedrība”

Madlienas patērētāju biedrība * 19.04.1939.

Madlienas rajona Latvijas brūno lopu audzētāju biedrība
Sk. „Madlienas mājlopu audzētāju biedrība”

Madlienas saviesīga biedrība * 01.11.1900. + 1916.

Madlienas savstarpējā apdrošināšanas biedrība * 06.10.1903. + 18.10.1940.
25.01.1921. pārdēvēta agrāk „Lelā savstarpīgā uguns apdrošināšanas biedrība”
06.10.1926. pārdēvēta agrāk „Lielā pagasta savstarpīgā apdrošināšanas biedrība”
28.09.1938. pārdēvēta agrāk „Madlienas pagasta savstarpējā uguns
apdrošināšanas biedrība”

Madlienas pagasta un apkārtnes biškopības biedrība
Sk. „Madlienas pagasta biškopības biedrība”

Madlienas sarkanraibo lopu audzēšanas biedrība * 29.04.1925. + 31.12.1940.

Madlienas un apkārtnes lopkopības pārraudzības biedrība
Sk. „Madlienas lopkopības pārraudzības biedrība”

Madlienas zemkopības biedrība * 23.03.1884. + 1916.

Meliorācijas sabiedrība „Līčupe” * 29.09.1928.

Piensaimnieku sabiedrība „Auseklis” * 03.06.1925. + + 18.09.1929.

Zādzenes 954. Mazpulks * 07.04.1937. + 1940.

Biedrību nodaļas:

Caur 1920. gadā 18. marta līkumu cietušo biedrība * 27.10.1926. + 29.01.1932.
Madlienas nodaļa * 03.07.1928.

Darba jaunatne biedrība * 27.10.1926. + 30.06.1934.
Vērenes nodaļa * 22.12.1931.

Jaunā Latvijā biedrība * 15.08.1933. + 27.06.1934.
Madlienas nodaļa * 08.02.1934.

Latviešu jaunatnes savienība * 14.01.1920. + 20.10.1936.
21.01.1925. pārdēvēta agrāk “Latviešu jaunatnes sabiedrība”
Madlienas nodaļa * 01.08.1922.

Latvijas evaņģēliskā brāļu draudze * 05.09.1922. + 20.07.1937.
17.04.1929. pārdēvēta agrāk “Latvijas evaņģēliskā brāļu sadraudzības biedrība”
Madlienas nodaļa * 26.09.1928.

Latvijas pretalkohola biedrība * 29.02.1908.
15.02.1922. pārdēvēta agrāk “Vidzemes antialkoholiskā biedrība”
14.05.1935. pievienota “Latvijas pretalkohola un pretnikotina biedrība”
14.05.1935. pievienota “Latvijas Universitāte studējošo atturības biedrība”
14.05.1935. pievienota “Atturības biedrība “Vecsaulstarieši”
14.05.1935. pievienota “Latvijas pretalkohola biedrība “Spēks”
14.05.1935. pievienota “Latvijas atturīgo skolotāju biedrība”
Madlienas nodaļa * 25.04.1931.

Latvijas vanagi biedrība * 11.07.1923. + 1940.
Madlienas 18. Novads * 04.10.1926.
31.05.1939. pārdēvēts agrāk „Plāteres 18. novads”

Latvju jaunatne – biedrība * 15.02.1928. + 16.09.1939.
Vērenes nodaļa * 02.08.1933.

Latvju nacionālā jaunatnes savienība * 14.07.1920. + 13.12.1940.
20.08.1924. pārdēvēta agrāk “Latviešu nacionālā jaunatnes savienība”
Madlienas nodaļa * 02.07.1921.

Misiones biedrība “Vasarsvētku blāzma” * 10.03.1931. + 25.04.1933.
Zādzienas nodaļa * 01.03.1932.

Nacionālā Latvijas atvaļināto karavīru biedrība * 11.07.1923. + 02.04.1941.
Madlienas nodaļa * 03.10.1927. + 25.08.1937.

Progresīvā jaunatne biedrība * 10.03.1931. + 29.10.1935.
Madlienas nodaļa * 05.08.1931.

Madlienieši piedalās dziesmu svētkos. 1938. g. izdevumā “9. Latviešu dziesmu svētki” publicēts tā laika Madlienas kora sastāvs.

9. Latviešu dziesmu svētki. (Rīgā 1938. g. 18., 19. jūn.) Madlienas kora sastāvs.

Īss ieskats par Madlienas pagastu tai laikā.

Brīvā Zeme 22.01.1937.

Bet zeme vēl glabā seno gadsimtu liecības.

Brīvā zeme Nr294(28.12.1936)

Otrā pasaules kara priekšvakarā Madlienas pagastā ir diezgan iekopta zeme ar 118 vecsaimniecībām un 123 jaunsaimniecībām ar turīgiem saimniekiem… (I. Ziedonis Tik un Tā).

Ciema centrā rosās uzņēmīgi, sabiedriski aktīvi ļaudis, kā liecina sludinājums 1939. g. novembrī.

Kara Invalīds Nr.11.(11.11.1939.)

Kara Invalīds Nr.11.(11.11.1939.)

Bet pagastam vēl priekšā smagas dienas: otrs karš un izsūtīšanas. 1949. g. no Madlienas pagasta izvesti 138 iedzīvotāji – pārsvarā visi uz Tomskas apgabala Teguļdetas, Asinas, Tomskas, Kolpaševas rajoniem.

19. gadsimtā Vidzemē bijusi pazīstama skolotāju, ērģelnieku Hūnu dzimta ar 2 brāļiem– vecākais brālis Kārlis Fridrihs Hūns Madlienā, jaunākais Pauls Gotfrīds Hūns Veckalsnavā. Madlienā Hūni ieradušies ap 1823. g., tā liecina ieraksts draudzes metrikās(http://www.lvva-raduraksti.lv/).

Par Hūnu dzimtu periodikā ziņas paskopas, saknes maz pētītas. No Madlienas draudzes dievgaldnieku saraksta redzams, ka skolotāja vecāki ir Jēkabs un Marija Hūni. Izmantojot šo un  ģimenes locekļu miršanas ierakstu datus, iegūstam ziņas, ar kurām turpināt meklējumus senākos dokumentos. Kā norādīts miršanas ierakstā, skolotājs Carl Friedrich Huhn miris 1875. g. 26. febr., 76g. vecumā, dzimis Vec-Brenguļu (Alt Wrangelshof) muižā. Viņa dēlam, gleznotājam Kārlim Hūnam, veltītajā piemiņas rakstā no Madlienas 14. febr. 1877. g.(Rigasche Zeitung 1877. g. 19. febr.) minētas viņu igauniskās saknes kā arī tas, ka ģimenes locekļi apglabāti Madlienā. Vēl ir mirušo ieraksti  Kalsnavas draudzē par brāli Paulu, māti Mariju un  Fridriha bērnu dzimšanas ierakstos minētie tuvākie radinieki(māsas, brālis). Līdz ar to precīzi zināmi dati par Madlienas skolotāja Hūna saknēm, ar kuriem sākt pētījumus, ir sekojoši:

– vecāki – Jēkabs/Jacob un Marija/Maria Huhn,

– igauņu saknes,

– vecāki apglabāti Madlienā,

– skolotājs dzimis Vecbrenguļu muižā(Alt-Wrangelshof) ap 1799. g.,

– Amālija Hūna(laulāta Ehrfeldt/Aerfeldt) dzim. Wrangelshof 1795. g. 27. febr., meitas krustmāte,

– Ģertrūde Hūna(laulāta Grīnberga), meitas krustmāte,

-Anete/Anna Hūna, meitas krustmāte,

– brālis Pauls, dzimis Smiltenes draudzē ap 1803. g.

– māte Marija dzimusi Smiltenes draudzē ap 1760. g.

 Sākot meklējumus Vecbrenguļu muižā laika periodā, kad dzimis skolotājs, i-netā(http://www.lvva-raduraksti.lv/) skatāmi muižas dvēseļu revīziju dokumenti. Zināms, ka Vecbrenguļu(Alt-Wrangelshof) un Jaunbrenguļu(Neu-Wrangelshof) muižas 1795. g. apsaimnieko atvaļināts majors Voldemārs Krīdeners ar 20 gadus jaunāku sievu – Eleonoru Katarinu Mariju dz. Šrēders. Skatot 1795. g. Vecbrenguļu muižas dvēseļu revīzijas, pie majora dzimtļaudīm(erbgehörige Leute) minēts pavārs  Jāks/Jēkabs, kas ienācis no Kirepi muižas (Tērbatas apriņķa Rengu draudze), viņa sieva Marri/Marija no Jaunbilskas muižas(Smiltenes draudze) un 2 meitas(Anna, Maija). Dēli līdz šai revīzijai vēl nav dzimuši. Abi bijuši dzimtcilvēki un šeit minēti bez uzvārdiem.

Dv. rev. 1795.g. Vecbrenguļu muiža/Alt-Wrangelshof 7k. (519.lieta)

Gutshofe Estlands.

Kirepi (jeb Vana-Kirepi) muiža Tērbatas apriņķa Rengu draudzē-muiža no kuras Latvijā ienācis pavārs Jāks/Jacob.

Hellenurme Tērbatas apriņķa Rengu draudzē – muiža, kuru 1850. g. iegādājas krievu dabas zinātnieks un ceļotājs Aleksandrs Middendorfs, kam arī bijusi sava loma gleznotāja Hūna izglītībā. Abi apriņķi- Tērbatas apriņķis (Kirepi) un Rīgas apriņķis(Sissegal) tajā laikā  bija Vidzemes guberņas sastāvā.

Nākošā tautas skaitīšana jeb dvēseļu revīzija notiek 1811. gadā (šai revīzijā netiek reģistrētas sievietes). Starplaikā starp abām revīzijām 1795. un 1811. g., majors Krīdeners ar savu kalpotāju svītu no Vecbrenguļu muižas  ir pārcēlies uz Jaunbrenguļu muižu. 1811. g. dvēseļu  revīzijā Neu-Wrangelshof (uzskaitīti tiek tikai vīrieši)  redzams šis pavārs Jāks ar dēliem Carl un Paul, kas dzimuši pēc iepriekšējās revīzijas, apmēram 1799. g.(Kārlis)  un 1803. g.(Pauls) un precīzi atbilst augstāk minētajiem zināmajiem faktiem.

Dv. rev. 1811. g. Neu-Wrangelshof 7k.(520.lieta). Pavārs Jaack 51g.(iepr.rev. 35g.v.), viņa dēli, kas dzimuši pēc iepriekšējās rev. (1795. g.) – Carl 12 g., Paul 9 g.

Majora sieva mirusi 1814. g., bet pats Krīdeners miris 1815. g. martā(Trikātas draudze). Viņa kalpotāji pēc saimnieka nāves atlaisti brīvībā, tai skaitā Jāka ģimene.  Tas minēts 1816. g. Jaunbrenguļu revīzijā, kur pavāra igauniskais vārds Jāks aizstāts ar vācisko Jacob(Jēkabs), bet dēliem vēl saglabājies Jāka tēva vārds, vecumi visiem atzīmēti no iepriekšējās revīzijas(1811. g.).

Dv. rev. 1816.g. Neu-Wrangelshof 22k.(520.lieta)  Agrākais īpašnieks majors Voldemārs von Krīdeners atlaidis brīvībā savus kalpotājus(Jäger – jēgers, medību vīrs, Kutscher-kučieris, Koch – pavārs Jacob ar dēliem, Schneider – skroderis)

Informācija, kas sākotnēji man nebija zināma, no Trikātas draudzes locekļu saraksta(skat. zemāk):

https://raduraksti.arhivi.lv/objects/1:4:11:2055:2516:28720#&gid=1&pid=28

Maija 1794. g. 27. februāris

Ģertrude Marija 1796. g. 24. maijs

Kārlis Fridrihs 1799. g. 11. augusts

Pauls Gotfrids 1803. g. 6. marts

(piezīmēs minēti 1801. g. dzimuši/miruši dvīņi).

Līdz ar brīvlaišanu dzimtļaudis tiek pie uzvārda. Precīzu datu nav, bet jādomā, ka pavārs Jēkabs un viņa dēli pie uzvārda tikuši pēc saimnieka Krīdenera nāves 1815. gadā. Likumi paredzēja, ka brīvlaistajiem vēl vairākus gadus bija jāpaliek draudzes/guberņas robežās. Šie brāļi, Carl un Paul, vēlāk Carl Friedrich un  Paul Gotfried Hūni- skolotāji, ērģeļnieki redzami Kalsnavas un Madlienas draudzes ierakstos. Ir dažādas sakritības un norādes, kas  liecina, par šādu dzimtas izcelsmi, taču paša brīvlaišanas dokumenta ar doto uzvārdu pietrūkst. Tālākas ziņas iztrūkst, līdz ģimene parādās Madlienā .

Datumi baznīcu ierakstos visi pēc vecā stila (jaunais stils +12 dienas). Ieraksti ņemti no virtuālā arhīva Raduraksti, norādot kadra numuru.

Ieraksts Madlienas draudzē. Dievgaldnieki 1823. g. 28?/25. nov. (1771-1833.)102.k. Skolmeisters Friedrihs Hūns un viņa vecāki Jēkabs Hūns un Marija.

Pēc gada skolotājs apņem sievu Doroteju(Louise Dorothea Vogel).

Laulību ieraksts Madlienas draudzē. Draudzes skolotājs un ērģelnieks Friedrihs Hūns ar Ķeipenes Stūrakroga krodzinieka un brīvā latvieša Jēkaba Fogeļa meitu Luizi Doroteju. 1824. g. 17. okt. Laulātie(1771-1833.) 96.k.

SKOLOTĀJA KĀRĻA FRIDRIHA HŪNA SIEVA DOROTEJA.

Doroteja ir brīvā latvieša Jēkaba Fogela(Vogel) un Margrētas meita.  Tēvs bijis krodzinieks Kārzdabas, Ķeipenes muižās. Viņu bērni – vecākais dēls Magnuss(dz. ap 1803. g., iesv. 1820.g.), Doroteja Luize(dz. ap 1805.g., iesv. 1821.g.), Kristīne (dz. ap 1809. g.), 2 dēli miruši mazi. Precīzi ir tikai iesvētību gadi, par tiem ieraksti Madlienas draudzes metrikās, dzimšanas gadi aptuveni -pēc dvēseļu revīzijām.

Magnuss vēlāk nomnieks Ogres muižā, kur 1855. g.(pēc dvēseļu rev.) miris tēvs Jacob Vogel. Šai muižā dzimuši vairāki Magnusa bērni, kuriem kūmās viņa māsas- Kristīne Brēms un Doroteja Hūna ar meitām Amāliju un Elīzi(Elisabeth).

Jaunākā māsa Kristīne 1834. g. laulāta ar Mārčiņas muižas rentnieku Johanu Brēms. Bērnu dzimšanas reģistrētas Mālpils draudzē, kūmās Doroteja un Fridrihs Hūni.

SKOLOTĀJA KĀRĻA FRIDRIHA HŪNA BĒRNI.

Bērni (6) dzimuši un reģistrēti Madlienas draudzē. Pēc kūmām redzami tuvākie radi un apkārtnes ievērojamākie cilvēki, ar kuriem ģimene uzturējusi draudzīgas attiecības.

1. Dzimšanas ieraksts Madlienas draudzē. Dēls Magnus Friedrich Rudolph dz. 1825. 14. nov., 81. k. Kūmās: Magnuss Vogel(mātes brālis), Otto Grünberg u.c.  Pirmais vārds- Magnuss no mātes brāļa, otrais no tēva-Friedrich.

Miršanas ieraksts Madlienas draudzē. Vecākais dēls Rudolph Magnuss Huhn miris 1845. g. 19. martā, 19g. v.,  dzimis Madlienas skolā, 80. k.

2. Dzimšanas ieraksts Madlienas draudzē. Vecākā meita Amalie Auguste dz. 1827. g. 24. jūn., 84. k. Kūmās: Amalie Aerfeldt(tēva māsa), Gustav Aerfeldt(viņas vīrs), Paul Huhn(tēva brālis), Jacob Huhn(vectēvs), Christine Vogel(mātes māsa), Jacob Vogel(otrs vectēvs), Magnuss Vogel(mātes brālis) u.c. Pirmais vārds Amālija no tēva māsas.

Laulību ieraksts Madlienas draudzē Meita Amālija Hūna laulāta ar Gotlību Mihaelu Lucu. 1854. g., 104. k.

Bērni dzimuši Lāzberģes muižā un ieraksti reģistrēti Alūksnes vācu draudzē 1856.g., 1858.g., 1860., 1861.g., tēvs – muižas varkalis Gottfried  Michael Lutz(ierakstos  pirmais vārds Gottfried ne Gottlieb), māte Amalie  dzim Huhn. Kūmās: Amalie Aerfeldt(Amālijas tēva māsa), pārvaldnieks Gustav Aerfeldt(viņas vīrs), seminārists Aleksandrs Huhn(Amālijas brālis), Doroteja Huhn(Amālijas māte) u.c.

3. Dzimšanas ieraksts Madlienas draudzē Otrā meita Catharine Ottilie dz. 1829. g. 5. jūl., 87. k. Kūmās mācītāja Štolla ģimenes locekļi u.c.

Vidējais dēls Kārlis Jēkabs Vilhelms dzimis draudzes skolā, vēlāk izcils gleznotājs, par viņa dzimšanas datumu, vārdu(Teodors), tēva vārdu periodikā dažādas neprecizitātes.

4. Dzimšanas ieraksts Madlienas draudzē Vidējais dēls, gleznotājs Carl Jacob Wilhelm dz. 1831. g. 1.nov.(13. nov. j.st.), 91. k. Kūmās: Magnuss Vogel(mātes brālis), Christine Vogel(mātes māsa) u.c.

5. Dzimšanas ieraksts Madlienas draudzē. Jaunākā meita Elisabeth Gertrute Juliana dz. 1833. g. 11. aug., 94. k. Kūmās: Arendatora kundze Gertrute Grünberg(tēva māsa), Demoiselle Anete Huhn(tēva māsa), Jacob Vogel(vectēvs), Christine Vogel(mātes māsa)u.c.

6. Dzimšanas ieraksts Madlienas draudzē. Jaunākais dēls Johann Aleksandr dz. 1836. g. 1. jūn., 71. k. Kūmās Johans Brems(mātes māsas Kristīnes vīrs) u.c.

SKOLOTĀJA KĀRĻA FRIDRIHA HŪNA MĀSAS.

Luterāņu dzimšanas ierakstos ļoti būtiski ir izsekot bērnu kūmu sarakstam, jo tie bieži bija tuvi radi- vecāku brāļi, māsas u.c., un apkārtnē cienījami ļaudis ar augstāku sociālo stāvokli. Hūnu ģimenē kūmās bieži bijis kāds no Madlienas mācītāja Štolla ģimenes. Draudzes skolotāju un mācītāju saistīja darba lietas, bez tam abi bija kaimiņi.

Vecākajai meitai Amālijai vārds no krustmātes. Dzimšanas ierakstā kūmās Amalie un Gustav Aerfeldt, domājams, ka tā ir skolotāja Hūna māsa ar vīru. Par viņiem ieraksti:

Laulību ieraksts Rūjienas draudzē. Rūjienas miestā laulāti 1818. g. 3. jūn. galdniekzellis Gustavs Ehrfeldt un Amalie Huhn 85. k.

Draudzes locekļu saraksts Rouge draudzē(Igaunija) 1837. g. 27. k. Abi šai draudzē no 1836. gada.

Gustavs Aerfeds dz. Virķenos (Rūjiena) 1794. g. 13. janvārī.

Amalia Huhn dz. Wrangelshof 1795. g. 27. febr.( viņa dzimusi turpat, kur brālis Kārlis Fridrihs Hūns, tikai dažus gadus agrāk).

Interesanta sakritība ir tā, ka Gustavs Aerfelds(Ērfelds) 1818. g. bijis galdniekzellis Rūjienas miestā, bet viņa rados(māsas vīrs?), arī miestā dzīvojošais, Kunsttischler/Tischlermeister mākslas galdnieks/galdniekmeisters Johans Gotlieb Berner. Rūjienā no laika gala mituši dažādi amatnieki, kas apkalpojuši lauku iedzīvotājus un tiem savukārt parasti bija mācekļi. Pārāk saistoša liekas doma, ka vēlākās skolotāja Kārļa Fridriha Hūna kokgriezēja mākslinieciskās prasmes tieši vai netieši nākušas no māsas vīra radu puses. Vērīgs jauneklis, apķērīgs ar gaišu galvu, uzaudzis muižas vāciskajā vidē. Taču atkal šai stāstā pietrūkst dokumentāla apstiprinājuma.

Jaunākās meitas Elizabetes dzimšanas ierakstā kūmās: Arrendatorin(rentnieka kundze) Ģertrūde Grīnberga un Demoiselle(jaunkundze) Anete Hūna. Arī šīs, iespējams, skolotāja Hūna māsas.

Kūmās minētā neprecētā Demoiselle Anete Hūna varētu būt jau 1795. g. Vecbrenguļu muižas dvēseļu revīzijās minētā vecākā māsa Anna, kas tolaik bijusi 3 gadus veca. Par to vedina domāt fakts, ka arī skolotāja brāļa Paula sieva Anna Margarete ierakstos tiek minēta kā Anete. Iespējams, tā laika vācu rakstos Anetes vārds tika atvasināts no Annas.

Ģertrūde Grīnberga dzim. Hūns bijusi laulāta un iespējamo radniecību ar skolotāju apstiprina ne tikai pirmslaulību uzvārds, bet arī fakts, ka viņas dēlam 1833.g. kūmās nākuši tuvākie radi – abi brāļi Kārlis Fridrihs un  Pauls Gotfrīds Hūni(pirmais šai sarakstā, protams, mācītājs Štolls).

Dzimšanas ieraksts Madlienas draudze 94. k. 1833. g. 15. aug. dzimis Hohenheides(Lakstenes) rentnieka Jēkaba Grīnberga un Ģertrudes dēls, Kārlis Pēteris Gotfrīds. Kūmās: Fridrihs Hūns(brālis), Gotfrīds Hūns(brālis), Demoiselle Kristīne Fogel(brāļa sievas māsa)u.c.

Gadu vēlāk, šī dēla miršanas ierakstā norādīts Ģertrūdes pirmslaulību uzvārds – Hūna.

Miršanas ieraksts Madlienas draudze 1834. g. 33. k.  Plāterē 1g.v. miris rentnieka Jacob Grünberg un Gertrute dz. Huhn dēls, Kārlis Pēteris Gotfrīds.

Par Vecbrenguļu muižas 1795. g. revīzijā minēto māsu Maiju tuvākas ziņas neesmu ieguvusi.

SKOLOTĀJA KĀRĻA FRIDRIHA HŪNA BRĀĻA ĢIMENE.

Skolotāja brālis Paul Gottfried Huhn(skolotājs, ērģelnieks) darbojies Kalsnavas pastorātā.

Kalsnavas pastorāts dvēseļu  rev. 1850. g. 179. lieta, 50. k. Paula ģimene-sieva Anna Margarete dzim. Gewecke, dēls Augusts Filips Voldemārs, sievasmāte Anna Helene Gewecke.

Ieraksts Kalsnavas draudzē Paula dēls August Philipp Woldemar dz. 1832. g. 18. janv., 95. k. Kūmās: Tēvabrālis Kārlis Fridrihs Hūns ar sievu Doroteju u.c.

Ieraksts Kalsnavas draudzē 1863. g. Paula dēls laulāts ar Werro mācītāja meitu Julie Wihelmini Elisabeth Hörschelmann 57. k. (šī ir viņa pirmā laulība, kurā dzimuši bērni. Otrā laulība 1876. g., bērnu nav)

Ieraksts Kalsnavas draudzē dievgaldnieki 1865. g. 40. k. Skolmeisters Paul Huhn ar sievu Anette geb. Gewecke, dēls  mācītājs Woldemar Huhn ar sievu Elisabeth Hörschelmann.

Eduard Kneifel. Die Pastoren der Evagelische-Augsburgischen Kirche in Polen Īsas ziņas par skolotāja Fridriha Hūna brāļadēlu.

Paula dēls miris Grodņā, bet viņa abi dēli atgriezušies un gadsimtu mijā ir skolotāji Rīgā, redzami Jēkaba baznīcas draudzes ierakstos. Abiem dzimušas meitas un pa vienam dēlam. No šiem dēliem 1 miris mazs, bet otram dzimušas meitas. Tādejādi no šī dzimtas atzara nav uzvārda tālāk nesēju.

Ieraksts Kalsnavas draudzē. 1871. g. 4. aprilī miris Pauls Gottfrīds Hūns, Kalsnavas baznīcas skolmeisters un ērģelnieks, 68 g. v., dz. Smiltenē, 72. k.

 

SKOLOTĀJA KĀRĻA FRIDRIHA HŪNA DARBA DZĪVE MADLIENĀ.

Līdztekus skolotāja amatam draudzes skolā,  Kārlis Fridrihs Hūns aizrāvies ar kokgriešanu, mākslas galdniecību, ērģeļu būvniecību. Viņš darinājis daudzus koka darbus Madlienas baznīcā, tai skaitā  baznīcas altāri. Šādus darbus Hūns veicis arī citām Vidzemes baznīcām, savus darbus ne tikai rūpīgi nostrādādams, bet arī piemērodams tos katras ēkas un iekārtojuma stilam. Kalsnavas-Vietalvas draudzes novada Kalsnavas pastorātā kā skolotājs strādājis brālis Pauls Gotfrīds, iespējams, Vietalvas baznīcā Pauls darba veikšanai ieteicis brāli.

Jaunības Tekas Nr.7-12(01.07.1930.)

Kārli Fridrihu vecie raksti slavē kā Dieva dotu mākslinieku, kas visu iemācījies pats. Jau darba gaitu sākumā Hūns darina ērģeles Madlienas baznīcai. Kad draudze iegādājās lielākas ērģeles, mazās, Hūna gatavotās, nonāca Madlienas draudzes skolā, vēlāk aizceļoja uz Plāteres pagasta skolu, bet no skolas tās atpirka komponista Kārļa Kažociņa tēvs.

Hūns savu prasmi licis lietā arī kaimiņos esošajā Jaunpils draudzē. Šeit 1854. g. 19. septembrī iesvētīja jauno dievnamu. Par to raksts Latviešu Avīzēs.

Latviešu Avizes Nr 43(21.10.1854)

…nams bij glīti iztaisīts, vietu vietām ar zeltu izpušķots, ka ir ko papriecāties. Ērģeles iesāka skanēt, ko Mārtiņ kungs vecā baznīcā bij uzcēlis un nu te Madlienas skolmeisters Hūns salicis un ar tādām rupjām balsīm darijis stiprākas…

Hūna būvētas ērģeles 1859. g. uzstādītas Baltajā baznīcā, kur par mācītāju kalpoja Madlienas mācītāja Štolla brālis. Periodikā minēts, ka tās izmaksājušas 1730rbļ. Droši vien tas bija labs materiālais atbalsts ģimenei, jo abi Hūna dēli tobrīd vēl nepelnīja.

No ģimenes draugu atmiņām par skolotāju Hūnu periodikā:

Daugava Nr.7(01.07.1928.g.)

Daugava Nr. 7(01.07.1928.g.) Iespējams, rakstā netiek minēti agri mirušie bērni, jo patiesībā bija 3 dēli, 3 meitas.

No gleznotāja Kārļa Brencēna atmiņām par Hūniem.

Ilustrēts žurnāls Nr.4 (01.04.1926) Kārlis Brencēns. Šīs atmiņas  ir pārstāsts no  Brencēna tēva un tēvoča iespaidiem, jo Kārlis Brencēns piedzima, kad abi Hūni jau bija miruši.

Arī Fricis Zilbers, Sudrabu Edžus tēvs, galdniecību mācījies pie Hūna. Ērģelnieks Fricis Zilbers ar sievu Johannu Grīnfeldi laulāti Madlienas draudzē 1858. g. No Sudrabu Edžus atmiņām par Hūniem.

Jaunais Komunārs Nr.29(02.02.1941) Atmiņas – Sudrabu Edžus.

Tieši Kārlis Fridrihs Hūns ilggadējs draudzes skolotājs, ērģelnieks, ērģeļu būvētājs, teicams koka darbu pratējs, kas reizēm arī aizvietojis mācītāju, veikdams kristības draudzē dzimušiem bērniem, savu darba dzīvi pavadījis Madlienā un ieņem spilgtu vietu draudzes vēsturē. Viņa dēls, nākamais gleznotājs Kārlis Jēkabs Vilhelms Hūns, sākot ar pusaudža gadiem, turpina izglītošanos un aiziet pasaulē, bet dzimtajā pusē parādās tikai epizodiski.

1873. g. maijā skolotājs Hūns nosvin savu 50 gadu darba jubileju, svētkos ierodas arī dēls – gleznotājs Kārlis Hūns.

Mājas viesis Nr.19 (12.05.1873)

No Madlienas draudzes. Baltijas Vēstnesis ziņo, ka 1. maijā turienes skolmeisteris un ērģeļu buvētājs Hūna kungs nosvinējis savus 50 gadu amata svētkus. Viņa dēls, kas sen pazīstams cunftes mālderis no Vīnes izrādīšanas ari bij atbraucis uz šiem goda svētkiem.

Jau pēc pāris gadiem 1875. g. jūlijā dēls mākslinieks glezno tēva kapavietu Madlienā, par to liecina darba datējums.

Ieraksts Madlienas draudzē. Skolotājs Kārlis Friedrich Huhn miris 1875. g. 26. febr. Nordeķu muižā 76g. v. , apglabāts Madlienas kapos, 20.k.

Rigasche Zeitung Nr.48 (27.02.1875.g.) Kārlis Fridrihs Hūns(skolotājs) miris 1875. 26. febr.

Viņa sieva Luīze Doroteja Hūna, brīvā latvieša krodzinieka Fogela meita, mirusi agrāk, bet ierakstu neizdevās atrast.

SKOLOTĀJA KĀRĻA FRIDRIHA HŪNA VIDĒJAIS DĒLS.

Par dēla Kārļa mākslinieka iesācēja gaitām periodikā:

Daugava Nr. 7(01.07.1928.g.)

Pēterpils Zinātņu akadēmijas loceklis, krievu dabas zinātnieks un ceļotājs Aleksandrs Middendorfs(1815-1894) arī nācis no Igaunijas, viņa tēvam baltvācietim tur piederējušas vairākas muižas. Viņš saskatījis mazā Kārļa zīmējumos talantu, ieteicis rūpēties par zēna spēju izkopšanu, solījis arī savu palīdzību un solījumu turējis. Kārlis beidz Rīgas Doma skolu 1848.g. Divus gadus vēlāk, mecenāta atbalstīts(pēc Kārļa tēva lūguma vietējās muižas īpašnieks iesaka zēnu Wulfa kungam, Aumeisteru muižas-Serbigal īpašniekam), kurš sniedz materiālu palīdzību, Hūns dodas mācīties uz Pēterburgu.

Rigascher Zeitung Nr. 40(19.02.1877) Zur Erinnerung an Karl Huhn. Sissegal, 14.Februar 1877

…ar labdarību pazīstamā Volfa kunga no Aumeisteru muižas pabalstu, kurš cēlsirdīgi iedevis 600 rbļ. Pilns cerību, vecāku uzticības vadīts, mūsu Kārlis Hūns devās uz Pēterburgu…

Middendorfs iekārto Hūnu litogrāfa Papes darbnīcā. Ar savu talantu un čaklumu Madlienas zēns iekaro mākslas pasauli. Par gleznotāja dzīvi un mākslas darbiem lasāms Edvardas Šmites grāmatā “Kārlis Hūns”.

Latvieši un latvietes Krievijas augstskolās 1908.g.

Mākslas izstādē Parīzē 1867. g. franču kritiķi dēvē viņu par vidzemnieku. Uz šo izstādi izcilais gleznotājs Kārlis Hūns ataicina ari savu tēvu, Madlienas draudzes skolotāju, ērģelnieku Fridrihu Hūnu. Iespaidos par šo braucienu skolotājs vēlāk dalās ar saviem novadniekiem. Pēdējais gleznotāja Hūna dzimtās puses apciemojums 1875. g.

Tēvija Nr.146(23.06.1944.)

Rigasche Zeitung Nr.21(27.01.1877)

Izvadīšanas paziņojums. Mana, š. g. 16. janvārī Davosā Šveicē mirušā vīra, profesora Kārļa Hūna, izvadīšana notiks piektdien, 28. janv. plkst 1 pusdienas laikā Madlienas baznīcā. Vera Hūna dz. Monigetti.

Miršanas ieraksts Madlienas draudzē. Mākslinieks Carl Jacob Wilhelm Huhn miris 1877. g. 10. janv.(kļūda, miris 16. janv. Davosā) 45g.v. , apglabāts Madlienas kapos 28. janv., 23.k.

Par mākslinieka izvadīšana Madlienas draudzē raksts Rigascher Zeitung Nr. 40(19.02.1877). Pēdējā gaitā gleznotāju pavada sieva Vera (arhitekta I. Monigetti meita), radi, draugi. Izvadīšanā Madlienā pulcējušies daudz ļaužu ne tikai no vācu, bet arī latviešu draudzes, tādēļ mācītājs K. Štolls uzrunu turējis arī latviešu valodā.

Daugava Nr. 7(01.07.1928.g.)

Pēc raksta Rigascher Zeitung Nr. 40(19.02.1877), kas veltīts gleznotāja piemiņai , noprotams, ka arī Jēkabs un Marija apglabāti Madlienā.

Rigasche Zeitung 1877.02.19. Zur Erinnerungen an Karl Huhn

Kur dus vecvecāki, vecāki un vairākas māsas un brālis, nu dus ari mūsu Kārlis Hūns…

No 1877. g. ieraksta nav noprotami iepriekš mirušie, minēts- mehrere Geschwister(brālis un māsa, vairāki) Draudzes ierakstos atrodams 1845. g. mirušais brālis Magnuss.

Precīza vectēva Jēkaba Hūna miršanas datuma draudzes ierakstos nav.  Pēc periodikā minēta raksta var spriest, ka tas noticis Madlienā 1830. g. sākumā.

Daugavas Vanagu mēnešraksts Nr.6 (01.12.1969) Hugo Vītols Latvijas grafiķis Richards Zariņš(100).

Vecmāmiņas Marijas miršanas ieraksts atrodams Kalsnavas draudzē 1846. g., iespējams, pēc vīra Jēkaba nāves pēdējos gadus pavadījusi pie otra dēla Paula Gotfrīda.

Ieraksts Kalsnavas draudzē. 1846. g. sept. Kalsnavas skolā mirusi Marija Hūna, skolmeistera māte, dz. Smiltenē, 80g.v., atraitne. 70. k.

Ar Hūniem labi pazīstams latviešu ainavu glezniecības klasiķis Jūlijs Feders, ar jaunāko Hūnu – Johanu Aleksandru 1852. g. mācījušies vienā klasē Domskolā, bet ar Kārli Hūnu abi studējuši Pēterburgas Mākslas akadēmijā, Feders gan sācis mazliet vēlāk. Madlienā viņš noskata savu nākamo sievu – Hūnu krustmeitu un 1863. g. draudzē salaulājas.

Laulību ieraksts Madlienas draudzē. Laulāti 1863. g. 22. dec. Julius Woldemar Fedders mit Olga Amalia Gerhard.

Topošā sieva ļoti jauna. Olga dzimusi 1846. gada maijā un kūmās bijusi vai visa Hūnu ģimene – meita Amālija Hūna un Fridrihs Hūns ar sievu Doroteju. Pēc laulībām ģimene apmetas Jelgavā, kur Feders strādā par zīmēšanas skolotāju un fotogrāfu. Kārlis Hūns drauga sievā ir nelaimīgi iemīlējies, iespējams, tāpēc ģimeni dibina vēlu un sievas sejas vaibsti stipri atgādina jaunības dienu mīlestību.

Brīvā zeme Nr.32 08.02.1940 Prof. K. Huns«Līgavas ģīmetne». Inženiera Spriča Paegles krājumā.

Brīvā zeme Nr.32 08.02.1940

Par gleznotāja sievu 1874. gadā kļuva arhitekta Ipolita Monigeti meita Vera, ar kuru iepazinies, strādājot kopā ar viņas tēvu (Ипполит Антонович Монигетти (Ippolito Martin Florian Monighetti)1819-1878).

Latvijas Vēstnesis Nr.38.10.03.2004

Īsajā viņu laulības laikā sieva bija ne vien uzticama pavadone ceļojumos, bet kalpoja arī kā modelis un bija pašaizliedzīga slimnieka kopēja. Šai pašā gadā mākslinieks saslimst un spiests pārtraukt pedagoģisko darbību Pēterburgas Mākslas akadēmijā.

Tā laika periodikā mākslinieka tautība interpretēta ļoti dažādi(krievs, vācietis, igaunis, latvietis), katrs autors centies piedēvēt savu tautību, katrā tikai zināma daļa patiesības. Krievs, jo dzimšanas vieta Krievijas guberņa, vēlāk izglītojies un strādājis Pēterburgā, uzturējies krievu mākslinieku vidē. Vācietis pēc vides un valodas, ģimene vācu luterāņu draudzē, valdošā tolaik vācu valoda. Igaunis pēc vectēva saknēm, latvietis pēc mātes saknēm.

Labs draugs bijis krievu mākslinieks Vasilijs Vereščagins, kurš 1863. gadā viesojies Madlienā un gleznojis viņa tēva skolotāja Kārļa Fridriha Hūna portretu.

Tēvija Nr.146(23.06.1944.)

Brīvā zeme Nr.10 (14.01.1937)

Vecie celmi un viņu atvases. A. Melnalksnis Jaunības Tekas Nr.7-12(01.07.1930.g.)

Ilustrēts Žurnāls Nr.2(01.02.1928) V. Peņģerots.

Taču visprecīzākais būs 1867. g. Parīzē franču kritiķu minētais „vidzemnieks”, jo tolaik Vidzemes guberņa ietvēra arī daļu Igaunijas. Pats mākslinieks savu latvisko izcelsmi nekad nav noliedzis un mirstot vēlējies tikt apglabāts dzimtajā Madlienā.

Izglītības Ministrijas Mēnešraksts Nr.2(01.02.1937) K. Hūna nāves dienas 60 gadu piemiņai I. Siliņš.

SKOLOTĀJA KĀRĻA FRIDRIHA HŪNA JAUNĀKAIS DĒLS.

Skolotāja Hūna jaunākais dēls Johans Aleksandrs mācījies Domskolā 1852. g. vienā klasē ar gleznotāju Jūliju Federu, no 1856-1859.g. mācījies Cimzes skolotāju seminārā(Vidzemes draudzes skolotāju seminārā Valkā). Viņu savās piezīmēs piemin vēl viens seminārists, Baumaņu Kārlis, kurš seminārā mācījies no 1853.-1856.g.

Baumaņu Kārļa dienasgrāmata 1855. – 1856. Valdas Kēnigsvaldes tulk.no vācu val. 2004.g.

Pēc semināra Aleksandrs strādā kopā ar tēvu Madlienas draudzes skolā. Šai laikā Madlienas draudzes skolā kā palīgskolotāji parādās vēl citi semināra audzēkņi, kurus minēju sadaļā Madlienas luterāņu draudze.

 1868. g. atklāj dzelzceļa līniju Vitebska-Orla. Nav zināms no kura gada, bet Aleksandrs bijis stacijas priekšnieks Vitebskas-Orlas dzelzceļa līnijā. Dzelzceļš tai laikā bija jauna lieta un amats, iespējams, skaitījās prestižs ar noteiktu algu. Skatot Cimzes semināra audzēkņu īsos biogrāfiskos datus, ar šo faktu sastapos vairākkārt – bijušie audzēkņi ieņēmuši dažādus amatus uz Krievijas dzelzceļa līnijām.  Iespējams, skolotāji darbu dabūja , jo bija tiem laikiem izglītoti, ar labām valodu zināšanām. Zemāk izvilkums no Valkas draudzes skolotāju semināra skolotāju un audzēkņu saraksta, ar īsu Aleksandra Hūna dzīves gaitu aprakstu.

Das ritterschaftliche Parochiallehrer-Seminar in Walk, seine Lehrer und Zöglinge : 1839-1890

Aleksandrs Hūns, tēvs draudzes skolotājs, dzimis Madlienas draudzes skolā, mācījies Domskolā Rīgā, 1855-59. draudzes skolotāju semināra audzēknis Valkā, skolotājs Madlienā, tad lauksaimnieks, stacijas priekšnieks Vitebskas-Orlas dzelzceļa līnijā.

Jānis Skuja(ap 1815-1887), dzimis Jürgensburg(Jaunpils muiža). Ienācis Ķeipenē 1833. g. no Slīpes muižas(Jaunķeipenes dvēs. rev. 1834. g. 173. lieta 177 k.) , sākumā Stūres krogā,  tad 30 gadus rentnieks Madlienas pastorātā, sieva Anna.

Miris Lielās muižas Gedrutes mājās 1887. g. 17. jūn., 71 8/12 gadu vecumā, 121/64.

Ieraksti ņemti no virtuālā arhīva- Raduraksti, norādot kadra un ieraksta numuru.

Ieraksts Madlienas latviešu draudzē 1840. g. Laulāts ar Annu Ādamsoni, 206/50.

Viņu bērni(5):1. Ieraksts Madlienas draudzē 1843. g. Katarina Karolina (1843-1863), dzimusi Ķeipenes Stūres krogā. Kūmās Elizabete Ādamson u. c.,7/50.

Ieraksts Madlienas vācu draudzē 1860. g. Katarina Karolina Skuja laulāta ar pārvaldnieku Kārli Rušānu, 20/5.

2. Ieraksts Madlienas draudzē 1846. g. Vilhelmīne Friderike  (1846-1849), dzimusi Ķeipenes Stūres krogā. Kūmās mācītāja kundze Vilhelmine Štolla dz. Vīnere, Amālija Hūna(skolotāja meita) u. c., 97/191.

3. Ieraksts Madlienas draudzē 1850. g. Kārlis Aleksandrs dzimis pastorātā. Kūmās vietējais mācītājs Kārlis Štolls un skolmeistera Hūna kundze Doroteja u. c., 200/138.

Technische Hoshschule in Riga-Politehniskais inst. matrikulas Nr.212, beidzis 1872. g. sept., 31.k. (Kārlis Aleksandrs grāmatas „Raj zemnoj” jeb „Paradīze zemes virsū” 1897. g. autors – pirmā grāmata par Madlienu)

4. Ieraksts Madlienas draudzē 1857. g. Aleksandrs Johans dzimis pastorātā, vārds no krustēva. Kūmās skolmeistera dēls(Johans) Aleksandrs Hūns u. c., 171/173.

Ieraksts Madlienas draudzē 1877.g. Dēls Aleksandrs Johans miris 1877. g. 16. apr. ( vienā gadā ar  skolotāja Hūna dēlu Kārli), 23.k. 1877. gadā Madlienas draudzes mirušo ierakstos Hūna un Skujas dēlu ieraksti turpat blakus.

5. Ieraksts Madlienas vācu draudzē 1863. g. Pastarīte Elizabete Karoline (1863-1896), dzimusi pastorātā. Kūmās Hūnu meita Elizabete, mācītāja kundze Vilhelmine Štolla dz. Vīnere u. c., 19/7.

Ieraksts Madlienas latviešu draudzē 1888. g. Elizabete Karoline Skuja laulāta ar Andreju Lazdiņu no Aderkašu(Fistehlen) Plunčiem, 98/8 .

Izņemot vecāko dēlu, citi bērni miruši agri. Bet Kārlis Aleksandrs, tāpat kā skolotāja Hūna dēls pirms 20 gadiem, aiziet pasaulē. Latviešu zemnieka rentnieka dēls kļūst par ierēdni Pēterburgā, vēlāk pedagogs Maskavā. Divi Madlienas pastorāta zēni no 19. gadsimta, kuru vecāki – draudzes skolmeisters Hūns un pastorāta rentnieks Skuja bijuši labi draugi.

 Ziņas par Skuju ģimeni ņemtas no krievu autora Jevgeņija Nazarova darba(Евгений Назаров. Рассказы К. А. Скуйе о латышских крестьянах для русского юношества.2009)

Tēvs, Jānis Skuja, darbīgs, pieredzējis lauksaimnieks, strādājis no agra rīta līdz vēlam vakaram. Viņam bijušas labas zināšanas agronomijā, veterinārijā, daudz palīdzējis ar lauksaimnieciska rakstura padomiem apkārtējiem zemniekiem. Saimniecībā nodarbināti algoti strādnieki, taču arī ģimenes locekļi strādājuši līdz ar kalpiem. Daudz līdzekļu paņēmusi nomas maksa un bērnu audzināšana. Mācītājs šo nomas maksu bieži paaugstinājis. Tēvs būtu varējis rentēt saimniecību par zemāku maksu citur, taču daļēji pateicībā par to, ko vietējais mācītājs darījis vecākā dēla labā, Skuja sabijis pastorāta rentnieks ap 30 gadu. Dzimtas sievietes – māte, māsas, vecmāmiņa arī bijušas tiem laikiem samērā izglītotas.

Vecākais dēls Kārlis Aleksandrs uzaudzis pastorātā. Vietējam mācītājam Štollam, viņa krusttēvam, bijusi liela ietekme uz zēna attīstību. No mazotnes viņš mācītāja mājā saskāries ar vācu kultūru – literatūru, mūziku, labi apguvis vācu valodu, iepazinis pasaulslavenu vācu komponistu darbus. Redzēdams zēna mīlestību uz mūziku, mācītājs viņam mācījis klavierspēli. Mācītāja ģimene apceļojusi Eiropu un Štolls šajos iespaidos dalījies ar apkārtējiem . Zēnam, klausoties šos stāstus, pavērusies cita pasaule. Mācītāja sieva iemācījusi Aleksandram labas manieres.

Pēc  Augstākās Tehniskās skolas beigšanas Rīgā Skuja strādājis par ierēdni Pēterburgā, vēlāk ieguvis tiesības pasniegt vācu valodu. Līdz mūža beigām viņš strādā par pedagogu Maskavā, pieminēts Maskavas 4. ģimnāzijas 50 gadu jubilejas izdevumā, sarakstījis vairākas grāmatas. Rakstu krājums 1-6 ģimnāzijas klasei par tulkošanu no krievu uz vācu valodu piedzīvojis 10 atkārtotus izdevumus, tika ari pārstrādāts, piemērojot to franču valodas apmācībai. Skolotājs Kārlis Skuja savu otro vārdu izmanto publicistikā kā autors Aleksandrs Skuja.

Album academicum des Polytechnikums zu Riga 1862-1912. Pa gadiem uzskaitītas Kārļa Aleksandra Skujas mācību un darba gaitas Krievijā.

Aleksandrs visu mūžu centās iegūt tādu sociālo un materiālo stāvokli, ko redzējis bērnībā mācītāja Štolla mājās, kas toreiz licies nesasniedzams. Vēlāk aprakstot savu dzīvi Maskavā, redzams, ka viņš veco mācītāju  pārspējis gan materiāli gan sociāli – izglītots, apguvis krievu, vācu, angļu, franču valodas, 1899. g. uzkalpojies līdz Valsts padomnieka statusam.

Bērnības iespaidus par savu dzimto pusi Madlienu(Sissegali) , tuviniekiem, dzīvi pastorātā, Aleksandrs Skuja atspoguļojis atmiņu krājumā „Raj zemnoj”(„Paradīze zemes virsū”)1897. g. Šeit ziņas par novadnieku Hūnu dzimtu, skolotāju Fridrihu Hūnu, spilgtu personību no viņa bērnības. Grāmata sarakstīta vadoties no atmiņām, ilgus gadus esot prom no Livlandes.

Евгений Назаров. Рассказы К. А. Скуйе о латышских крестьянах для русского юношества. 2009

Евгений Назаров. Рассказы К. А. Скуйе о латышских крестьянах для русского юношества.2009

Aleksandra Skujas dēls studējis Maskavas mākslas skolā, bijis gleznotājs, piedalījies krievu mākslinieku izstādēs. Skuju ģimenē Maskavā 20. gs. sākumā, apgūdams glezniecību, uzturējies mākslinieks Oto Skulme.

Jaunākā māsa Elizabete Skuja laulāta 1888. g. ar Plunču saimnieku Andreju Lazdiņu no Aderkašu (Taurupes pag. ) Elizabetei dzimuši 3 bērni: Marta Emīlija(1889), Andrejs Eduards(1891), Aleksandrs Verners(1893 pēc j.st.), bet pati mirusi 32g. v. Šī saimniecība ar prasmīgu saimniekošanu, Latvijas pirmās brīvvalsts neatkarības gados kļuva par vienu no apkārtnes pazīstamākajām, turīgākajām sētām, bet vēlāk piedzīvoja Staļina režīma deportācijas. Ap 1890. g. Aleksandrs Skuja, dzimtenē ciemodamies ”Plunčos”, iedāvina māsai Elizabetei 2 mazus pastkaršu lieluma albumiņus, kas vēlāk kļūst par dzimtas dokumentālā fotoarhiva sākumu. Tajā iemūžinātas abu Elizabetes dēlu strēlnieku gaitas, vēlākais ģimenes Golgātas ceļš Sibīrijā, padomju gadi. Viss dzimtas liktenis dokumentēts fotogrāfijās vairākās paaudzēs kalpo kā uzskatāma Latvijas vēstures liecība.  Par to jau mūsdienās  stāsta Elizabetes mazmazmeita – žurnāliste un fotogrāfe Daiga Kalniņa(www.latvija20gadsimts.lv Daigas Kalniņas stāsts).

Skujas un Hūna dzimtās vērojamas interesantas sakritības.

Līdzīgi dēlu vārdi -Aleksandrs Johans Skuja, Kārlis Aleksandrs Skuja un Johans Aleksandrs Hūns, Kārlis Jēkabs Vilhelms Hūns,

Ģimenes agri piedzīvojušas  dēlu zaudējumu(abi nepilnus 20g.v.) -Skuju jaunākais dēls, Hūnu vecākais dēls,

Abas dzimtas izskolojušas dēlus, kas ar savu darbu guvuši panākumus, atzinību un Madlienas vēsturē paliek viņu vārdi- izcilais gleznotājs Kārlis Hūns un skolotājs, pirmās par Madlienu sarakstītās grāmatas autors, Kārlis Aleksandrs Skuja.

Vidzemē pirmās veidojās draudzes skolas. Muižu jeb pagasta skolas tika dibinātas vēlāk, tikai 19. gs. Tolaik katrai muižai bija savs pagasts, kurus vēlāk apvienoja, bet atsevišķu skolu ēku 19. gadsimta pirmajā pusē bija maz. Trūcīgākie pagasti 19. gs. vidū sāka algot katehētus, kurus dēvēja par klejojošajiem skolotājem. Madlienas draudzē uz 8 pagastiem šāds skolotājs bijis Mārtiņš Skujiņš, kurš mācījis bērnus pa dienai nedēļā katrā pagastā. Zemāk minētajā rakstā ievietota 1885. gadā skolotāja iesniegta sūdzība Vidzemes virskonsistorijai un gubernatoram ”Vispazemīga lūgšana ar žēlošanos”.

Pēc tam 20. augustā 1860. gadā es tiku Madlienas draudzē caur uzprasīšanu no Madlienas skolas valdīšanas priekš 8 pagastiem draudzē par katehītu pieņemts; un 3 gadus ar grūtu izturēšanu bez zirga kājām gājis no viena pagasta uz otru, – un stingri neapnicis Madlienas draudzes bērnus mācījis, – t.i. kā Taurupē, Aderkašos, Lakstenē, Plāterē, jaun-Ķeipenē, vec-Ķeipenē, Zādzenē, Ozolmuižas pagastā. Jo tiešām, caur tādu iešanu un grūtu darbu, es esmu savu veselību zaudējis, –  ģihti kājās, un miesas locekļos esmu dabūjis.

Tanī  laikā Madlienas draudzē, pagastskolas mājas vēl nevienas nebija –  jau no augstas valdības bija itin ciets pavēls, ka visi pagastu bērni tiktu skolas zināšanās mācīti, – kā Baltijas pēcnākamību tā ar skolas zinībām apgaismoti, – tamdēļ, es to skolas mācību riktīgi pēc skolas valdes pavēlēm bez kāda atlikuma pienācīgi izdarīju.

Pagastskolu celtniecība pieauga 19. gs. otrajā pusē. Parasti tās bija 3-gadīgas un mācību ilgums, kā kurā pagastā, aptuveni no Mārtiņiem līdz Māras dienai(25.III), vietām nepilnu mācību nedēļu. Tautskolas dalījās pēc konfesijām : luterāņu un pareizticīgo. Vidzemē lielākā daļa iedzīvotāju bija luterāņi.

Zādzenē pagasta skola darbojās kopš 1868. gada. Toreizējais muižas īpašnieks skolas celtniecībai atvēlējis 16 pūrvietas(ap 6 ha) muižas zemes. Sākotnēji tā bija trīsgadīga skoliņa, tās telpās atradās arī pagasta valde un tiesa. Skola bija vienstāva koka ēka, kur visām trijām klasēm bija viena kopēja klases telpa, virtuve pedagogiem un audzēkņiem. Pirmās mācību stundas vadījis skolotājs Lāčgalva(ogresvestis 06/01/2011 Zādzenes skola joprojām dzīvo ļaužu atmiņā).

Trīsgadīgas pagasta skolas bija zemākas pakāpes nekā draudzes skola un 19. gs. otrajā pusē tika uzceltas arī Lielajā muižā  un Plāterē. Daļa bērnu lasītprasmi apguva mājas apstākļos, jo saskaņā ar luterāņu paradumu, analfabētus neiesvētīja. Iesākumā par skolotājiem pagastos piestrādāja cilvēki, kas prata lasīt, rakstīt un dziedāt baznīcas dziesmas, vienlaikus saglabājot savu sākotnējo amatu. Zādzenē skolotājs bija pagasta rakstvedis.

Vecajās avīzēs lasāms šāds sludinājums.

Jauneklis, kas pagasta skrīvera un pagasta skolmeistera amatā iedarboties grib, var kā palīgs tūlīt darbu dabūt pie Zādzenes un Lauberes pagasta skolmeistera un skrīvera. Zādzene, 11.sept. 1871.

Periodikā Zādzenes pagastā 1869.g. minēts pagasta skrīveris P. Apsiņš. Apstiprinājums viņa skolotāja nodarbei redzams viņa meitas dzimšanas ierakstā 1872.g.

Ieraksts Madlienas draudzē dzimušie 1872.g. 18/17 Zādzenes pagasta skolā(Saadsen Gebietschule) dzim. meita Helena Matilde Apsiņa. Vecāki: Skolotājs(Gebietslehrer) Pēteris Apsiņš un viņa kundze Amālija dzim. Kronberg.

Pēc senākiem ierakstiem Madlienas draudzes grāmatās redzams, ka Apsiņš iepriekš bijis skrīveris Aderkašos.

Par laukskolām nepieciešamajiem mācību līdzekļiem  zemāk minētajā fragmentā.

Par lineāliem disciplīnas uzturēšanā un glītrakstīšanas veicināšanā esam dzirdējuši no vecāku nostāstiem, kā bija ar pārējo aprīkojumu Zādzenes skolā, nav zināms.

Pēc Apsiņa Zādzenes skolā minēts pagasta rakstvedis un skolotājs Voldemārs Eiduks, dzimis Valmieras pastorātā 1853. g. Periodikā teikts, ka viņš Zādzenē darbojies no 1876.-1890.g.

Ieraksts Madlienas draudzē laulātie 1883.g. 57/43 Zādzenes skolas pagasta skrīveris un skolotājs Voldemārs Eiduks(Saadsen Schule Gemeinde Schreiber und Lehrer Woldemar Eyduck) un Lauberes Šmīdes kroga krodzinieka meita Minna Liepa.

Par Vietalvas-Odzienas pagasta skrīveri pieņemts un arī jau no zemnieku lietu komisāra kunga par derīgu atzīts un apstiprināts- bijušais Zādzenes pagasta skrīveris Voldemārs Eiduka kungs.

Skolu darba pārraudzību tajā laikā  veikuši speciāli tautskolu inspektori. Par vienas šādas revīzijas rezultātiem raksts 1882.g. Latviešu Avīzēs.

Madlienas –Meņģeles draudzi pārlūkoja no 25. līdz 29. februārim. Astoņās pagasta skolās mācīja 3 seminarijos(2 Baltijas un 1 Valkas seminarijā) mācījušies, 5 tāpat eksaminēti un 3 neeksaminēti skolotāji. Par nokavētām dienām netop nekur apštrāpēts. Māju mācība ir visur palikusi atpakaļ; vienīgi Plāteru muižā mācīja labi. Ozolmuižas, Lauberes muižas, Zādzenes muižas, Lielāsmuižas, Vērenes Aderkašu -Taurupes, un Ķeipenes muižu skolotāji ir ļoti čakli savā amatā. Ar ticības mācībām, ģeogrāfiju un krievu mācībām gāja šinīs skolās puslīdz labi, un ari kādās pāri skolās ar ortogrāfiju (riktīgi rakstīšanu). Lauberē rēķināja bērni ļoti labi. Aderkašu – Taurupes skolā skolotājs nodarbojas stipri ar pirmo klasi, kurpretī citas klases paliek atpakaļ. Labas tapa atrastas Meņģeles un Plāteres-Lakstenes skolas. Pirmā skola, izņemot vācu mācības, saniegusi gandrīz draudzes skolas stāvokli; pēdīgā rādīja bērni rēķināšanā necerētu krietnību. Ļoti bēdīgi izskatījās Meņģeles glāžu fabrikas skolā. Tur vecākiem liela vara un caur vecāku neprašanu valda skolā dažādas jukas. Draudzes skolu apmeklē 21 puisēns un 9 meitenes. Ar vācu mācībām un rēķināšanu apakšējās klasēs negāja tā, kā vajadzēja.

Pēc draudzes ierakstiem redzams, ka nākošais Zādzenes skolotājs vairāk kā 10 gadus ir Antons Kīzners (Saadsen Schule Gemeinde Lehrer Anton Keesner), dzimis Ērgļos 1858. g. Skolotājs 1891. g. par sievu apņem vietējā Ķidrenu gruntnieka meitu. Pēc bērnu dzimšanas ierakstiem draudzes metrikās var izsekot viņa darbības laikam skolā.

 No 1903. – 1912. g. Zādzenes skolā skolotājs Andrejs Lubānietis, dzimis Viskāļos 1880. g., beidzis  Valmieras (Valkas) skolotāju semināru(1898-1901).

Skolotājs Lubānietis ierosinājis 1912. g. Zādzenē celt jaunu skolas ēku, taču tās izbūvi aizkavēja 1. Pasaules karš.  Kara laikā mācības nenotika, gandrīz viss inventārs un mācību līdzekļi gāja bojā. 1918. g. darbu uzsāka rosīgais skolotājs Pēteris Purvgals. Jaunā Zādzenes skolas ēka durvis vēra 1922. g. 9. janvārī. Tā paša gada augustā skola pārdēvēta par 6-gadīgo pamatskolu. Tā bijusi skaista 2 stāvu ēka, celta no baltiem ķieģeļiem, ar 3 klases telpām, kur katrā mācījušās 2 klases. Dienvidu galā atradies dzīvoklis skolas pārzinim – 2 plašas istabas un virtuve.

Zādzenes skolas pārzinis Pēteris Purvgals dzimis Ļaudonā(1886 – 1948), piedalījies Latvijas Brīvības cīņās, virsleitnants, pašmācības ceļā nokārtojis tautskolotāja eksāmenu. Viņš Zādzenes skolā nostrādājis ilgus gadus (1918-1946), līdz 1934. g. skolas pārzinis.

Sākuma periodā kopā ar Purvgalu strādājušas skolotājas Lūse un Toma(vēlāk Gūtmane), sākot ar 1923. g. Tikiņš.

Ar skolotāju Augustu Tikiņu Zādzenes skolā aizsākušās kora tradīcijas. Viņš dzimis Saikavas pag. 1880. g.

Pēc viņa dziedāšanas mēģinājumi pie Bērziņa un Miķelsona, šie skolotāji nostrādājuši tikai pa gadam. 1925. g. darbu sācis skolotājs Kārlis Kleķers. Skolā tolaik skolas pārzinis Purvgals, skolotāji Anna Gūtmane un Kārlis Kleķers.

Skola vēl pavisam jauna, 1927. g.

Kārlis Kleķers dzimis Mārsnēnu pag. 1899. g., 1935. g. tautas skaitīšanā minēts kā Zādzenes skolas pārziņa vietas izpildītājs.

Tolaik visa sabiedriskā un kultūras dzīve notikusi Zādzenes skolā, pieaugušajiem rīkoti dažādi izglītojoši kursi lopkopībā, dārzkopībā, biškopībā. Skolotāja Anna Gūtmane pie skolas izveidojusi bišu dravu, vadījusi biškopības biedrību. Ar panākumiem darbojies koris, vadītājs līdz 1936. g. Roberts Gūtmanis. Madlienieši nākuši dziedāt uz  Zādzeni. Līdz ar savu atnākšanu kora vadību pārņēmis skolotājs Rinkuss.

Attēlā redzams pirmās jeb vecās skolas ēkas gals.

Zādzenes vecajā skolā 1929. g. ierīkoja telefona centrāli, uzstādot 50 numuru komutatoru, dažus gadus vēlāk ierīkoja pasta palīgnodaļu.

Ar Tautskolu direkcijas rīkojumu par pārzini Zādzenes 6. kl. pamatskolā no 1936. g. 1. septembra iecelts Jānis Rinkuss, dzimis 1904. g. Praulienā, Rīgas Skolotāju institūta audzēknis. Viņš bija skolotājs ar muzikālu izglītību, vadīja Zādzenes kori, kas guva ļoti labus panākumus, vēlāk vadījis arī Madlienas kori, dibinājis un vadījis Madlienas pūtēju orķestri.

Arī šāda vēsturiska liecība saglabājusies par skolotāja vadītā kora sastāvu.

Periodikā pieejami viņa raksti par pedagoģiskām tēmām un ar mūziku saistītiem jautājumiem.

Jānis Rinkuss Zādzenes skolā strādājis 1936. – 1972. g., miris 1980.g.

Skolas ēka pēc 16 gadiem.

Ap 1944. gadu Zādzenes skola kļuva par 7-gad. skolu. Madlienas skola kara laikā bija nopostīta, tāpēc tās audzēkņi izglītības gaitas turpināja Zādzenē. Pēckara gados Zādzenes skolā mācījās ap 170 skolēni. 1948. g. rudenī bijušajā Zelmera Lielās muižas kungu mājā atvēra Zādzenes skolas filiāli ar 2 klasēm, nākamajā jau 4 klases utt. līdz tā izauga un darbojās kā Madlienas 8-gad. skola. Skolēnu skaits Zādzenē saruka un 1962. g. tā pārtapa 4 klašu pamatskolā. Par skolas direktoriem dažādos laikos strādājuši Zelma Jēkabsone, Bernhards Upīte, Janīna Trizna, Alīna Rozenberga, Vija Logina, Guna Cināte, par skolotājiem Menca,  Balode, Šterns,  Lapinskis, Aprāne, Emsiņš,  Esterliņa,  Laumane, Račiņa,  Vingre, Slaidiņa,  Asafrejs,  Dombrovska,  Sproģe,  Grote, Apsītis,  Zariņš,  Zvirgzdiņa u.c.

Es savas skolas gaitas Zādzenē uzsāku 7-gadīgajā skolā, bet pabeidzu 4 klašu pamatskolā. Mūsu audzinātāja pirmajā klasē bija Ņina Račiņa. Skola tolaik likās liela, plaša un sveša, bija jābaidās tajā pazust. Audzēkņi nēsāja skolas formas. Meitenēm tās bija tumšas(zilas) kleitiņas ar baltām apkaklītēm un aprocēm(maināmām), melni vai svētkos balti priekšautiņi. Liekas, ka skolotājām virs apģērba bija melni uzsvārči. Kā pavāre skolā strādāja Milda Gailis, kas gatavoja ļoti garšīgas maltītes. 4-gadīgajā pamatskolā mācības vienā telpā notika 2 klasēm(1. un 3. kl.; 2. un 4. kl.) Skolas direktore tolaik bija Vija Logina. Skolotāja nāca no vietējās, kuplās Putniņu dzimtas, un ar ģimeni dzīvoja dzīvoklī skolas dienvidu galā.

Pati ēka piedzīvojusi nepatīkamus brīžus. 1931. g. Vidzemē plosījusies viesuļvētra.

Vislielāko spēku viesulis parādījis pie Zādzenes skolas. Skolas mūra ēkai iespiests stāva gals un norauta puse no skaidu jumta. Jumta stāva galam krītot ielauzti griesti divās klasēs, kur pašlaik strādājis amatnieks, kas tomēr laimīgā kārtā palicis neievainots.

Skolas jumts aiznests un iesviests purvā ap 200m no skolas. Lielā muižā visi ceļi aizsprostoti.

Zādzenes skola pastāvēja mazliet vairāk kā 100 gadu(1868-1972), dibināta kā 3-gadīga Zādzenes pagasta skoliņa vietējiem bērniem. Tad paplašinājusies, ieguvusi jaunas telpas un pārdēvēta 6-gad., 7-gad. skolā. Visbeidzot, sarūkot skolēnu skaitam(darbojās Madlienas 8-gad. skola), kļuva 4-gadīga pamatskola. 1968. gada maijā skola plaši nosvinēja savu pastāvēšanas simtgadi un tika likvidēta 1972. g. 30. maijā.

Šeit ievietotie attēli un dati ņemti no vecās periodikas(periodika.lv) kā arī izmantotas vietējo iedzīvotāju atmiņas.

Pirms Otrā pasaules kara Madlienā darbojās 6. klašu pamatskola, kas izveidojās uz draudzes skolas bāzes. Kara laikā tā tika nopostīta. Daļa skolēnu šai laikā mācības turpināja Zādzenes 7-gadīgajā skolā. Madlienas skolas darbība pakāpeniski atsākās sākot ar 1948. gadu. Skolas vajadzībām tika pielāgota Lielās muižas kungu māja(Essenhof). Vēsturiski ēka bija celta 18. gs no koka, 19. gs pārbūvēta par mūra ēku, nopostīta 1905. g. un atkal atjaunota 1912. g.  19./20. gs mijā šeit saimniekoja Rīgas 1. ģildes tirgotāja Zelmera dzimta(Adolph Carl Friedrich  Sellmer un dēls Paul Eduard Oscar Sellmer).

Iepriekšējā- Madlienas sešu klašu pamatskola bija nopostīta kara laikā, iznīcināts inventārs.

Rakstos teikts, ka 1920. g. Madlienas tirgotājs Andrejs Eduards Lielmanis(1892 – 1968) šo Lielās muižas ēku nopircis par 1000 latiem no Zelmera dēla(tēvs miris 1908. g.), veicis tajā savas pārbūves, ierīkojis veikalu.  Vizuāli izmainījās ēkas centrālās ieejas daļa. Pirmās brīvvalsts laikā Lielmanim piederēja dažādu preču tirgotava, vīnu tirgotava, linu punkts, pārtikas preču tirgotava, bet pats sastāvēja aizsargu organizācijā. Būdams vīna tirgotājs, pie šīs ēkas restaurācijas un remonta viņš lielu vērību veltījis pagrabstāvam, to labiekārtojot un izmantojot savām vajadzībām. Vācu laikā šajos pagrabos tikuši spīdzināti un nomocīti cilvēki, tie bija tumši un drūmi ar šo smago vēstures elpu. Manā skolas laikā tos izmantoja atsevišķu klašu skolēnu ģērbtuvēm, ēdamzālei ar gariem galdiem, virtuvei. Nu šajās velvēs atbalsojās bērnu smiekli slēpjoties tumšajos kaktos. Visā namā bija jūtams vērienīgums, sākot ar centrālās ieejas kāpnēm, lielo zāli ar parketu, skaistajām senatnīgajām podiņu krāsnīm un kāpnēm, kas veda uz otro stāvu. Labi uzturēts pievedceļš ar stādījumiem tā malās veda uz skolas ieeju. Ap skolu pletās vecs parks, kurā vēl bija saglabājušies tolaik ap 200 g.v. koki – ozoli, riekstkoki, Kanādas kļava, kungu dzīves vēriena senie liecinieki. 1941. g. Lielmanis ar ģimeni emigrēja uz Kanādu.

Īpašumu atjaunoja piecdesmitajos gados, pielāgojot pieaugošajam skolēnu skaitam, ierīkoja elektrību, kanalizāciju, ugunsdzēsības sistēmu, pabeidza labā spārna izbūvi, ierīkoja vairāk logu, saveda kārtībā dīķi, apstādījumus.

20. gs piecdesmitajos gados skola darbojās kā Madlienas 7-gadīgā skola. 1960. gada rudenī, direktora Pētera Krastiņa laikā, skolā tika atvērta 8. klase.

Manu mācību laikā no 1964. – 1968. g. skolas direktori bija Pēteris Krastiņš un Jānis Valujevs, skolotāji: matemātika – Aina Šrādere, fizkultūra – Andris Šrāders, latviešu v. – Dzidra Megi, Staņislava Lune, darbmācība – Boriss Megi, krievu v. – Millija Antone, Antonija Mikšta, vācu v. – Lilita Džede, dziedāšana – Pārsla Jēkabsone, bioloģija, ķīmija – Tālija Jirgena, pionieru vadītāja – Elza Andersone, Daina Līdaka, mazākajām klasītēm – Leonora Atslēdziņa, Ruta Jēkabsone, Monika Ostrovska, Regīna Gaiķena. Katrs palicis atmiņā ar kādu niansi. Šie skolotāji ne tikai spēja pasniegt savu priekšmetu, bet viņiem bija ko dot arī ārpusstundu nodarbēs. Tie bija padomju gadi, skolā savācās ļoti dažādi lauku bērni no visai patālas apkaimes – Plāteres, Vērenes, Zādzenes. Bez teorētiskajām zinībām skolēniem šeit pavērās iespēja atraisīties intelektuāli, apjaust un izkopt savas spējas, augt garīgi. Pēc tam sekoja patāls ceļš uz mājām un brīvajos brīžos savi pienākumi lauku sētās. Tas bija padomju laiks, bet arī romantiskais pusaudžu bezrūpības laiks ar savām izdarībām. Toreiz bija lietas, kas šodien liekas amizantas, piemēram, skolotāju diskusijas vai meitenes drīkst/nedrīkst nēsāt šaurus svārkus, raibas mākslīgās šķiedras zeķes, aizrādījumi par t.s. lodīšu pildspalvām. Daudzas lietas, kas tagad šķiet pašsaprotamas, savu vietu tolaik tikai izcīnīja. Pionieru vienības, gatavojoties skatei, mācījās soļot ierindā, dziedot vai skandējot ritmisku dzejoli. Šīs ierindas skates notika sacensību veidā starp skolām. Apbalvojumā vimpelis, atzinības balva – labākais pionieru pulciņš utt. Īsts padomju laiks ar savām nodevām pastāvošajai iekārtai.

Šajās telpās Madlienas 8-gadīgā skola darbojās līdz 1972. gadam, kad ciematā tika uzcelta jaunā vidusskola.  Pēc skolas likvidācijas  tā kalpoja kā dzīvojamā ēka, kurā vēl 11 gadus dzīvoja skolotāju ģimenes.

Līdz ar valstiskās neatkarības atjaunošanu Lielās muižas īpašumu atguva likumīgie mantinieki – tirgotāja Lielmaņa pēcnācēji. Vairākus gadus ēka stāvēja pamesta, bet 2005. g. tai uzradās jauns īpašnieks un bijušajā skolā atsākās restaurācijas un remonta darbi, bet tas jau ir cits stāsts.

Šis stāsts izvērtās īss, jo īsa pašas skolas vēsture. Pēc tam atvērās jaunā un skaistā vidusskola Madlienas centrā, kur bērnu izaugsmei pavērās plašākas iespējas.

1791. g. karte

Tā ir vēl viena Madlienas draudzes novada muiža, kas 19. gs. beigās, mazajiem pagastiem apvienojoties, iekļauta Lielā pagasta sastāvā. 14. gs. Vērene tāpat kā  Lielāmuiža atradās Krīdeneru dzimtas valdījumā.

Baltijas Vēstnesis Nr. 281(10.12.1893)

No Vērenes. Poļu valdības laikā Vērene piederējusi von Krīdeneru ģimenei, kura to pazaudēja, kad zviedru karalis Gustavs Ādolfs poļus uzvarēja, tadēļ, ka Krīdeneri palikuši poļiem uzticīgi. Tagadiņ muiža pieder von Hanenfeldu ģimenei, kuru sencis to par 18,000 dalderiem pircis. ……………, kura visa kopā pieder apmēram kādām 40 saimniecībām. Zeme vidēji laba; pļavu un meža saimniekiem diezgan maz…

Materialien zu einer Geschichte der Landgüter Livlands gesammelt von Heinrich von Hagemeister 1. Theil 1836.

Vidzemes muižu vēstures materiālos īsi par Vērenes muižas īpašnieku maiņu 16. – 19.gs.  Kopš 1755. gada muiža Hānenfeldu ģimenes īpašumā, kad to nopērk Jacob Christian von Hahnenfeld. Pēc viņa secīgi nākošās paaudzes – dēls Reinhold Andreas, mazdēls Aleksandrs Nikolajs Hānenfeldi.

20. gs. sākuma karte

Vēstures pieturas punkti atrodami senajos dokumentos draudžu ierakstos, dvēseļu revīzijās Latvijas Valsts vēstures arhīva vietnē Raduraksti un Familysearch (Church of Jesus Christ of Latter-day Saints), kas sadarbojas ar Latvijas Valsts vēstures arhīvu. Senatnes liecības fiksētas  vecajos preses izdevumos periodika.lv.

Vairāk kā 200 gadu vecs ieraksts Madlienas draudzes grāmatās.

Madlienas draudze dievgaldnieki 1779. g. Vērenes muiža Jacob Christian von Hahnenfeldt  un viņa  kundze Magdalena Barbara dzim. Brümmer , meitas Jacobina Christina un Anna Helena von Hahnenefeldt.

Pasta adrešu grāmata pirms 200 gadiem.

Neues Post Adress Buch für Lieflands und Oesel (1820) Vidzemes jaunā pasta adrešu grāmata 1820. gads.

Vērene Rīgas apriņķis Sissegales draudzes novads, īpašnieks(Obrist Lieutenant-pulkvežleitnants von Hanenfelds), tagadējā zemes vērtība(tāler., gr.), tagadējais dvēseļu skaits vīrieši/sievietes(169/158), adrese(Jumpravas muiža-Jungfernhoff).

Par Reinholdu Andreasu Hānenfeldu(1749-1834) un viņa nežēlību, saimniekošanas metodēm lasāms vairākos avotos vecajā periodikā.

A. Kāpostiņš Dzimtlaiku muižnieki- spīdzinātāji. Domas Nr. 6(01.06.1928)

A. Kāpostiņš Dzimtlaiku muižnieki- spīdzinātāji. Domas Nr. 6(01.06.1928)

A. Kāpostiņš Dzimtlaiku muižnieki- spīdzinātāji. Domas Nr. 6(01.06.1928)

1790. gadā R. A. Hānenfeldam muižu saņemot, tajā bijis pāri par 100 vīriešu dvēseļu, tad 1795. g. revīzijā 84 vīriešu dvēseles. No 1795. g. -1811. g. miruši 23 vīrieši,  aizbēguši 39 vīrieši, kopā zaudētas 62 dvēseles.

A. Kāpostiņš Dzimtlaiku muižnieki- spīdzinātāji. Domas Nr. 6(01.06.1928) Darbā atsauce uz 1811. g. revīzijas datiem.

Divas reizes pret Hānenfeldu tika ierosinātas lietas un landrātu kolēģija tās izmeklēja.

M. Šneps “Dumpīgā Baložu dzimta” Avots Nr.2(02.02.1988)

Vērenes muižas dvēseļu revīzijas 1811.g. Gute Fehren, minēti R. A. Hānenfelda dēli: Johans, Gustavs Reinholds, Aleksandrs Nikolajs.

Vērenes muižas dvēseļu revīzijas 1816.g. Viss ģimenes sastāvs: Reinholds Andreas Hānenfelds, sieva Magdalena, meitas – Anna un Hedviga, dēli – Johans, Gustavs Reinholds, Aleksandrs Nikolajs.

Abiem Hānenfelda dēliem sievas nāk no Tīzenhauzenu dzimtas. Dzimta sakņojas apkārtējās muižās, minēšu tikai uzvārda tālāknesējus un vietējās muižas.

I Vecākais dēls Johann Hahnenfeldt(ap 1793-1867) un sieva Friederihe Gotliebe Dorothea Tiesenhausen(ap 1803-1883) saimnieko Lielajā muižā(Essen/Essenhof), viņu dēli:

 1) Julius Carl Andreas(ap 1831-1897) un sieva Fania dz. Nandelstaedt Suntažos(Sunzel), dēli:

a) vecākais dēls Paul Johann Andreas Robert(1862-1936), laulāts ar Jeļizaveta(Elizabete) Marija Jevdokija Sofija dz. Rihter(dēls Otto Paul Julius Andreas dz. 1900. g.),

b) jaunākais dēls Ernst Johann Andreas Constantin dz.1873. g., laulāts ar Wilhelmine Amalia Maria Grot dz. Beuthner.

2) Constantin Wilhelm Andreas(1841-1908) un sieva Emma Emilie von Korf Lielajā muižā(Essen/Essenhof), dēls Alexander(1876-1945), vēl 1 dēls miris mazs.

II Vidējais dēls Gustav Reinhold Hahnenfeldt(ap 1806-1836) Ozolmuižas(Absenau) īpašnieks, nav laulāts.

III Jaunākais dēls Alexander Nicolaus Hahnenfeldt(ap 1808-1880) un sieva Elvire Sophie Tiesenhausen(1820-1875) Vērenē(Fehren), vēlāk arī Ozolmuižā(Absenau), dēli:

1) Andreas Carl Johann Alexander (1843-1887) laulāts ar Helene Amalia Scharlote von Ulrichen.

2) Andreas Carl Albert Sigismund Paul (1848 -1919) laulāts ar Maria Magdalena von Mengden.

Pēc vecā Hānenfelda Vērenes muižu apsaimnieko viņa jaunākais dēls Aleksandrs Nikolajs Hānenfelds(1808-1880).

Šai laikā no 1823. – 1826. gadam Vidzemē svarīgs notikums zemnieku dzīvē – uzvārdu došana. Vērenes muižā uzvārdi tāpat kā Lielajā un Zādzenes muižās doti labskanīgi.

1826. g. revīzija sakarā ar uzvārdu došanu. Zemāk redzami Vērenes muižā dotie uzvārdi: Albikeits, Augusts, Aberkarls, Antons, Āriņš, Āboliņš, Bokvalds, Balodis, Bangers, Briška, Briedis, Bērziņš, Grecs, Galauskis, Irbīts, Kurpnieks, Kārkliņš, Kalnīts, Krūmiņš, Krieviņš, Kapteinis, Krapiets, Liepiņš, Levanovičs, Līcis, Ozoliņš, Rubenis, Rudzgailis, Rudzīts, Štuberbuls, Slotiņš, Zālīts, Virsnīts, Caune.

Un līdzīgi kā iepriekš minētajās muižās ar saviem parakstiem(3 krustiem) to apliecinājuši tiesas vīri un pagasta priekšnieks.

Vērenes muižas dvēseļu revīzijas 103. lieta 1826.g. Alfabētiskais iegūto uzvārdu, saimes un māju numuru saraksts.

Vērenes muižas dvēseļu revīzijas 103. lieta 1826.g. Alfabētiskais iegūto uzvārdu, saimes un māju numuru saraksts.

Jaunākajam dēlam pārņemot muižu, tajā tiek atjaunots darbaspēks. Uz Vēreni pārcelti zemnieki  no citām ģimenes muižām. Pēc iepriekšminētā A. Kāpostiņa datiem 1826. g. uz Vērenes muižu pārceltas 71 dvēsele no Ozolu(Absenau) muižas, ko 1816. g. vecais Hānenfelds nopircis savam otram dēlam Gustavam Reinholdam. 1829. g. turp dodas 18 zemnieki no Kokneses, Bilstiņu, Jaun-un Vec-Bebru muižām. 1834. gada revīzijā Vērenē uzskaitītas sekojošas mājas: Lejas Pikšeni, Ikaliņi, Lejas Punēni, Kalna Punēni, Kalna Petrēni, Lejas Petrēni, Lejas Karlēni, Kalna Retes, Lejas Retes, Subačas, Kalna Pikšeni, Uženi, Rudiņi, Dumpeni, Vēres, Ķeiteni, Miltebarzdas, Indiņi, Andženieki.

Līdz 19. gs. beigām māju skaits dubultojas.

Ieraksts Suntažu draudzē par  veco muižas īpašnieku – Ozolmuižā(Absenau) 1834. g. 28. novembrī miris pulkvežleitnants Reinhold Andreas von Hanenfeldt, 84 gadus vecs, dzimis Mahrzen, apglabāts dzimtas kapenēs Vērenē.

Madlienas un Suntažu draudzes ieraksti liecina, ka vecais Hānenfelds ar dēliem Johanu, Gustavu, Aleksandru un citiem dzimtas locekļiem apglabāti dzimtas kapenēs Vērenē.

Ieraksts Suntažu draudzē Ozolmuižā(Absenau) 1880. g. 18. maijā miris īpašnieks Aleksander von Hanenfeldt, atraitnis, 71 gadu 4 mēnešus 13 dienas vecs, dzimis Vērenē, apglabāts dzimtas kapenēs Vērenē.

Pēc Aleksandra Hanenfelda seniora muižu apsaimnieko dēli Aleksandrs jun. un Pauls.

Baltijas Zemkopis Nr. 42(17.10.1884)

Vērenes pagastā, Madlienas draudzē, Al. fon Hanenfelda kungs pārdevis 12 zemnieku ciematus, kopā 236 dāld. lielus, par 38,300 rbļ., t.i. dālderi caurmērā par 162 ¹/₄ rbļ.

Šeit runa par zemnieku māju izpārdošanu. Salīdzinoši ar citām Madlienas draudzes novada muižām, Vērenes muižā māju iepirkšana sākās visvēlāk. Vairums bija rentnieki, kas mājas nomāja no muižnieka par noteiktu naudas summu gadā. Ar katru rentnieku muižnieks slēdza līgumu un to noteikumi dažādās muižās atšķīrās.

Par Vēreni 19. gs. beigās mazs fragments no tā laika periodikas.

Dienas Lapa Nr. 39(18.02.1893)

No Vērenes(Madlienas dr.). Vērenes pagastā atrodas nepilni 40 saimnieki, no kuriem kāda maza daļa ir savas mājas iepirkuši, un citi maksā renti. Vērenei ir sava skola, pagastmāja, vienas ūdens sudmalas un 3 krogi; izgājušu rudeni sākta taisīt muižā tvaiku sudmalas. Liekas peļņas še maz dabonamas; senāk cirta priekš Aizkraukles glāžu fabrikas malku,- šogad ne. Cērt un teš gan še baļķus un brusas, bet tad šejienes cirtēji netiek pielaisti, viņi tikai saved kokus pie Ogres par diezgan lētām cenām.

Balss Nr. 44(04.11.1898)

Madlienas draudzes Lielais, Zādzenes, Lauberes, Vērenes un Ozola pagasti savienoti vienā, zem nosaukuma Lielais pagasts.

Düna Zeitung Nr.9(12.01.1906)

Rīgas apriņķa muižas un to īpašnieki, kuras nodedzinātas vai izdemolētas 1905. gadā.  3 no tām Hānenfeldiem( Vērenes-Fehren, Ozolu-Absenau, Suntažu-Sunzel).

Livlands zerstörte Schlösser I.Teil  Vērene.  Īpašnieks  Pauls von Hanenfelds. Nodedzināta 1905. g. decembrī.

Pēc 1905. gada dedzināšanas, Vērenes pili atjauno jaunākais dēls Pauls Hānenfelds(brālis Aleksandrs jun. miris 1887.g.).

Rigasche Zeitung Nr. 20(18.06.1919) von Hānenfelds Pauls Aleksandra dēls no Ozolu muižas(Absenau) miris  1919. g. 15/16. martā.

20. gs. 20. gados agrārreformas rezultātā Vērenes muižas zemes tika sadalītas. Tā laika avīzēs dažādi paziņojumi par zemes piešķiršanu, novērtēšanu, pārsūdzības utt.

Zemes Ierīcības Vēstnesis Nr. 64(07.03.11.1923) Galīgi piešķirtās zemes. 

Zemes vērtēšanas virskomisijas paziņojums par saimniecību vērtības apstiprināšanu.

Zemes Ierīcības Vēstnesis Nr. 163(30.07.1925) Par zemes fonda piešķirto saimniecību novērtēšanu.

Pēc agrārreformas veidojās jaunas lauku saimniecības, attīstījās iepriekšējās un to saimniekiem bija savas ieceres un plāni.

Latvijas Vēstnesis Nr.41(20.02.1925)

Lielais pagasts. Piensaimnieku komanditsabiedribu nodibināja apkaimes spējīgākie lauksaimnieki – lopkopji, kuri sprauduši sev mērķi ierīkot jo drīzi tvaika pienotavu ar centru Lielās muižas pilī un krejošanas staciju Zādzenes, Vērenes un Jaunķeipenes muižās. Šī būs šai apkārtnē lielākā pienotava. Pienotavai uz 10 gadiem telpas par brīvu dod vietējais tirgotājs L.(Lielmanis), kuram tagad pieder minētā pils.

Vērenes muižā bijušas ievērojamas mežu platības un īpašnieki nopietni pievērsušies mežsaimniecībai, veikta mežu inventarizācija, meliorācija  un mežizstrādes darbi. Mežizstrādes darbos sagatavotie baļķi sieti plostos, pludināti pa Ogres upi uz Daugavu  un tālāk uz Rīgu.

Jaunais Rīts Nr.48(23.04.1926)

Plosti iet pa lielceļu. Ledus sastrēguma dēļ Ogrē, pie Vērenes, ūdens izkāpis no krastiem un appludinājis apkārtējos laukus. Pie Peterēnu tilta ledus sastrēdzis pie paša tilta un plostnieki kokus pludina apkārt tiltam pa applūdušo lielceļu. 20. aprīļa vakarā ledus sastrēgums pie Peterēnu tilta izgājis.

Valdības Vēstnesis Nr.259(13.11.1935.) 

Pēc ieraksta redzams, ka pēc Aleksandra Hānenfelda jun. īpašuma saistības pārgājušas uz jaunāko brāli Andreas Carl Albert Sigismund Paul Hahnenfeld.

2015. g. Līgas Landsbergas foto. Pagātnes senā lieciniece Vērenes muižas kungu māja 21. gadsimts.